trešdiena, 2021. gada 29. septembris

Cilvēk, domā ko dari.

       Nav noslēpums, ka cilvēcei ir postoša ietekme uz okeāna ekosistēmām, taču dažreiz ir nepieciešama tikai viena aizturoša fotogrāfija, lai patiesi nogādātu vēstījumu mājās. Viens šāds attēls parādījās šī gada Okeāna fotogrāfijas balvu pasniegšanas ceremonijā (kurā bija daži ieraksti ārpus šīs pasaules), jo fotogrāfs Stīvens Kovāčs (Steven Kovacs) prezentēja fotogrāfiju, kurā zivs ziņkārīgi aplūko izmestas cigaretes galu. Kaut arī dzīvnieka vaļīgais žoklis, no pirmā acu uzmetiena ir diezgan uzjautrinošs, tas kalpo kā prātīgs atgādinājums par to, kā pat nelieli lēmumi, ko mēs pieņemam, var izraisīt okeāna savvaļas dzīvnieku nāvi (pat ja tas izskatās forši, gredzenveida zivis). Un, palielinot šo ietekmi uz cilvēku rases iedzīvotājiem, kļūst skaidrs, cik steidzami mēs mainām savu ceļu.

https://www.iflscience.com/

    Zivis, kas interesējas par nikotīnu, kas redzama fotoattēlā, ir Trachinocephalus myops, kas dažiem pazīstama kā blūza deguna ķirzaka, kas sastopama Atlantijas okeānā. Šīs zivis lielāko daļu laika pavada uz okeāna gultnes, bieži vien  izlecot no smiltīm, kur viņi ierīkojuši slēpni gaida zivis un vēžveidīgos. Diemžēl, kā pierāda fotoattēls, viņi nepalaidīs garām gandrīz neko.

    "Šī mazā čūskzivs, Trachinocephalus myops, paķēra cigarešu izsmēķi no ūdens, kas pēc zivtiņas domām atgādina barību, un sāka to norīt maltītei," par atradumu rakstīja Kovacs. “Pat norijot vairāk nekā pusi cigaretes, tā joprojām nebija sapratusi savu kļūdu! Šī bija viena situācija, kurā es jutu pienākumu iejaukties, jo nevaru iedomāties, ka zivīm tas būtu beidzies labi, ja tā beigtu norīt savu maltīti. ” Tā rakstīja Kovacs.

Šī nav cigarešu reklāma, tas ir aicinājums cilvēkiem padomāt par dabu, par ekoloģiju. 

piektdiena, 2021. gada 24. septembris

Saudzē savu copes inventāru

 Draugi, Jūs jau droši vien zināt, ka es ļoti veiksmīgi sadarbojos ar manuprāt labāko meistaru Latvijā Bumu. Mums ar viņu ir noruna vienam otru maisā nebāzt, bet gan izturēties ar cieņu, savādāk Bums iebāzīs mani maisā un es viņu, rezultātā mēs abi sēdēsim maisos, bet citi turpinās sadarboties un strādāt. Nu lūk, atnes kāds vīrs man savu copes spolīti un lūdz to iztīrīt, esot kļuvusi pavisam nekustīga, esot uz dažām minūtēm pabijusi Jūrkalnes jūras ūdenī. Meistars to atvēra, lūk ko viņš ieraudzīja...

... pilna ar jūras smiltīm. Draugi, morāle ir vienkārša, ja arī iekrīt ūdenī, neturpini makšķerēt, bet nes to meistaram Bumam...


ceturtdiena, 2021. gada 23. septembris

Izdota jaunā Makšķernieka gadagrāmata

     Nupat laikrakstu kioskā nopirku jauno Makšķernieka Gadagrāmatu 2022. Man laikam jubilejas 20, patiesībā interesanti kura, jo skaitījis tās nekad neesmu, vieglāk ir saskaitīt kurās neesmu bijis😂. Katru rudeni gaidu šo brīdi, kad tā atkal ieraudzīs dienas gaismu, interesanti, ļoti interesanti. Šajā gadagrāmatā nav Skrastiņš, bet atkal ir vecais labais Raivo Āķītis. Nopērc, iesaku tur ir ko lasīt. Mani pašu ļoti simpatizē vecmeistara Ojāra Lūša raksti, viņa valoda ir vienkārši fantastiska. Ar vienu vārdu sakot, iesaku, nopērc, nenožēlosi.


Raivo Āķītis  

trešdiena, 2021. gada 15. septembris

Ziņa no ūdeņiem

 Vīri Ventā gūst lieliskus asaru lomus, Uz īpašo vobleri ķeras pat pa divi gb. Lūk, dažas bildes:









Nu ko jābeidz strādāt un jābrauc uz upi...

pirmdiena, 2021. gada 13. septembris

 



Pavisam nemanot pie mums iestājies rudens. Tas nozīmē āboli, kartupeļi un butes. Veči silti saģērbjas un brauc uz Liepāju, Ventspili u.t.t. Ir dienas kad butes piesakās lielas, divas butes un visa ģimene paēdusi, bet ir izbraucieni, kad saķerts ir daudz, bet izmērs, jā ko nu pa to, mums jau galvenais ir pabūšana svaigā gaisā, atslēgšanās no darba lietām un iespējams arī ko noķert ģimenes pusdienām. Makšķerniek, atceries, zivis nav ēdiens zivis ir draugi.

 

Prātam neaptverami

 Kādam copmanim ir tradīcija, ka pirms mērkt savus makšķerāķus, viņš apstaigā savu teritoriju, pārbauda zemūdens ķērājus, pārbauda apkārtni un tikai tad met savas "uzpariktes" ūdenī. Kā bijis, kā ne, bet iepriekšējo nedēļu neko aizdomīgu nav izcēlis no dīķa, bet te izvilka 2 spoguļus. Jā, jā tā nav kļūda, bet gan izvilkti 2 spoguļi, kuros meitenes ir redzējušas sevi, gan jau arī kāds vīrieša cilvēks iemetis tur acis. Draugi, nu kur cilvēkam var būt prāts vest uz dīķi un slīcināt spoguļus. Paldies, ka vēl nesasita tos. Mudaks, bļins, tas lai neteiktu vairāk...

Kāpēc beigtas zivis tiek atrastas grūti sasniedzamās vietās?

 

Vai esat kādreiz iedomājušies, kāpēc zivis mirst visneiedotākajās akvārija vietās, piemēram, kaut kur aiz dekorācijas, lai izņemtu zivtiņas mirstīgās atliekas jāizjauc un jāizņem puse dekoru vai ūdensaugu?

Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ka lielākās daļas zivju atliekas nenogrimst dibenā, bet paliek peldēt, un ūdens straumes tās nogādā vietās, kur ūdens plūsma ir vājāka. Un parasti tie ir akvārija stūri, vietas aiz akmeņiem vai aizķeršanās vai aiz filtra.



Otrs iemesls ir tas, ka citas zivis var aiznest mirstīgās atliekas tālu esošos stūros, piemēram zivis sanitāres, dažādi sami, lielās cihlīdas u.c. baksta līķīšus un tādējādi virzot tos dažādos virzienos. Un galu galā mirstīgās atliekas nonāks kādā vietā, kur “bakstītāji” tās nevarēs sasniegt.

Un trešais iemesls ir slimo zivju uzvedība pirms bojāejas. Zivtiņām, kuras lieliski jūtas dzīvojot grupā viens no īpatņiem pēkšņi atraujas no grupas. Šī zivtiņas "kautrība" liecina par kādu no slimībām. Nav īsti skaidrs, kāpēc tieši šādi tās uzvedas, iespējams varbūt veselas zivis izdzen slimo zivi no bara, bet varbūt slimas zivis vienkārši nespēj piedalīties bara vispārējās darbībās, lai saglabātu teritoriju.

Tomēr slimās zivis bieži vien var atrast slēpjoties alās, zem augiem vai akvārija augšpusē aiz filtra vai caurulēm un ja zivtiņa nomirst, tad tās mirstīgās atliekas paliek tieši manis pieminētajās  akvārija vietās.

Sākumā jautājums šķiet nedaudz mazliet, taču par to vērts padomāt.

Ideāls akvārists, ir kad viņš tikko ieslēdzas gaisma, tā uzreiz pārskaita savu tautu un pārliecinās, ka visas zivis ir savās vietās un uzvedas dabiski. Šis ieradums ir slavējams gādīgam akvāristam. Ja kāda no zivīm trūkst vai tā ir nobeigusies var būt slima vai vienkārši nobijusies, tad pazudušās zivis ir brīdinājums, ka ar akvāriju kaut kas nav kārtībā. Tas ir signāls, lai pārbaudītu zivju uzvedību barā, ūdens ķīmisko sastāvu un tā kvalitāti, kā arī lai pārliecinātos, ka visas iekārtas darbojas pareizi.

 

ceturtdiena, 2021. gada 9. septembris

Žurnāls Lielais Loms

 

    Nupat dienas gaismu ieraudzījis jaunais makšķernieku žurnāls Lielais Loms. Tajā ir ko lasīt, ir ko pārlasīt, ir par ko padomāt ir par ko aizdomāties. Iesaku, nopērc. Makšķerēšanas firmu reklāmas nav, ja arī kur pavīd kādas firmas pieminēšana, tad tā nav tik uzbāzīga kā tas ir citos preses izdevumos. Ir publicēti arī vairāki mani darbi, blogam īsti vairs neatliek laika, bet nu es cenšos.




 

piektdiena, 2021. gada 3. septembris

Ideāls foto

 Man zināmais puisis ir kārtīgs forelists Māris Klauze. Puisis ķer foreles jau vairākus gadu desmitus. Māris pēc forelēm dodas uz upēm ne tikai Latvijā, bet arī Somijā un Zviedrijā. Šodien Māra facebook lapā ieraudzīju viņa foto ar alatu. Teicams foto, teicama alata, Atļāvos viņa bildi ievietot savā blogā, protams ar Māra laipnu atļauju.



    Tuvojas 1. maijs, kad atsākas spiningošanas sezona. Ehh, laiki mainās, jo mainās arī modes. Nezinu, kurš nosaka šo modi, iespējams ka ta...