sestdiena, 2020. gada 28. marts

Laika apstākļi un makšķerēšana (nobeigums)


Ir dzirdēts, no daudziem makšķerniekiem, ka viņiem mājās ir akvārijs un ka tajā peld mūsu ūdeņu zivis, visbiežāk esmu dzirdējis par asariem, raudām un karūsām. It kā pēc zivju uzvedības makšķernieks var prognozēt to aktivitātes ūdenskrātuvē. Es vēlētos šiem cilvēkiem oponēt, zivis, kas tiek turētas mājās ir pieradušas pie noteiktas temperatūras, tiesa vasarā, kad istabā gaiss iesilst līdz + 30 °C, visām zivīm, arī tropiskajām klājas grūti, kur nu vēl mūsu ūdenskrātuves zivīm, kas jau pie + 18 – 20 °C sāk meklēt ēnainās vietas. Asari zina, ka pēc noteikta laika atnāks viņu Dieviņš un piedāvās ieturēt vakariņas, asari zina, ka vissliktāk tie jūtas, kad tiek nepareizi nomainīts ūdens, ilgu laiku tas vispār netiek mainīts vai arī ūdens tiek mainīts pārāk lielās devās. Visam, gan ūdens nomaiņai, gan ēšanai un apdzīvotībai jābūt mēra robežās. 
Foto no mana privātā arhīva

    Runājot par zivīm – barometriem, jā ir tādas, piemēram, lieliski laika maiņas pareģotāji ir akmeņgrauži jeb šmerliņi, taču biežāk sastopamais termins ir akmeņgrauzis, runājot zinātniskā valodā tad Nemachilus barbatulus (lat) Atminos, kā agrāk bērnībā tikt pie šīm čūskveidīgajām zivtiņām nebija nekādu problēmu, dažreiz pat kaitināja, ka tikko vienu izvilku, tā jau atkal piesakās nākamais. Vēlāk, kad parādījās interese par akvārija zivīm uzzināju, ka pastāv vairākas akmeņgraužu sugas, bet man visbiežāk lomā bija tieši bārdainais akmeņgrauzis. Šis akmeņgrauzis no citiem savas dzimtas brāļiem atšķiras ir gandrīz bez zvīņām, tikai ķermeņa sāni ir klāti ar mazām zvīņām, kas nepārklājas cita ar citu, ir sānu līnija, kas arī ir bez zvīņām. Akmeņgrauža muti rotā ūsiņas, tā uz augšējās lūpas ir 6 ūsiņas, no kurām 4 ir ļoti tuvu viena otrai, bet atlikušās 2 ir pašā mutes stūrī.  


Akmeņgrauža ķermeņa krāsa ir atkarīga gan no zivtiņas vecuma, gan arī no dzīves vietas īpatnībām. Tā piemēram, tie akmeņgrauži, kas dzīvo vietās, kur ir smilšaina vai akmeņaina gultne ir blāvāki, es pat teiktu dzeltenāki, nekā tie, kas mīt ēnainās vietās, tie vienmēr būs tumšāki. Tāpat tumšāki būs jaunie eksemplāri. Mugura un ķermenis ir pelēcīgi dzeltens, izrotāts ar dažādas formas un izmēra plankumiem, kas nereti savijas viens ar otru veidojot platu joslu. Uz astes spuras apakšējās malas ir liels melns plankums. Visas spuras rotā tumši plankumiņi un tumšas zig zag veida svītriņas. Ieteicams akvārijs vismaz 100 litru, jo zivtiņas labos apstākļos spēj sasniegt 13 cm garumu. Bet visumā turot akvārijā nekādu problēmu nerodas, lieliski pārtiek no odu kāpuriem, ziemā nedaudz jāsasaldē, lai arī vasarā dzīvajam barometram būtu viņa iecienītie odu kāpuri, tāpat var piedāvāt arī nelielas sliekas u.t.t.
foto no www.zoonar.com


    Pēdējos gados diemžēl akmeņgrauži makšķernieku lomos neesmu dzirdējis, bet man mājās vienalga ir dzīvie barometri, tiesa tie atbraukuši no Āzijas, zinātniskais vārdiņš viņiem ir Acanthhophthalmus kuhli. Šo zivtiņu turēšanai pietiek ar nelielu akvāriju, bet patīk tīrs ūdens. Ūdens parametriem jābūt šādiem: T 22 – 27 ºC; dH ap 10º; pH 6,4 – 7,8. Grunti jāizvēlas smalku. Zivtiņām mute ir ļoti jūtīga, tāpēc jāizvairās no asas grunts, jo zivtiņas nepārtraukti rokas tajā akvārijā nedrīkst būt asi priekšmeti. Apgaismojumam jābūt mērenam, košā apgaismojumā, zivtiņas visu laiku pavada slēptuvēs. Bieži vien vakaros šīs zivtiņas nemierīgi skraida gar akvārija priekšējo stiklu, tas nozīmē, ka rīt laika apstākļi mainīsies, 90 % gadījumu šo zivtiņu pareģojumi piepildās.


Foto no www.aquahobby.com
Droši vien atrodoties pie kādas ūdenstilpnes esat ievērojis, ka pirms negaisa laiku pa laikam zivis izlec no ūdens, it kā tās vēlas paglābties, patiesībā pie vainas ir kukainīši, kurus tie ķer. Skaidrojums ir pavisam vienkāršs, kukainīšiem pirms negaisa uzbriest spārni un kļūst viegls medījums zivīm.
Vēl kā laika pareģotāji jāmin skudras, kas pirms negaisa cenšas visas savas ieejas pūznī aiztaisīt, savukārt rudenī pēc skudru uzvedības var noteikt ziemas niknumu, jo augstāks skudru pūznis, jo bargāka būs ziema. Lieliski laika pareģotāji ir arī bites, kas nelido apkārt, bet „sēž” stropā un dūc, tuvojas negaiss. Ja bites rāmīti apsmērē ar biezu vaska kārtu, tad gaidāma barga ziema, savukārt ja lielākie caurumi paliek, tad barga ziema nav gaidāma. Pirms švakām ziemām viņas var vispār rāmīti neievaskot. Beidzas ziema un bites atkal var vēstīt laika prognozi, šoreiz, ja tās agri izlido no saviem spietiem, ir lielas cerības, ka pavasaris būs agrs un pie tam silts.
Ļoti daudz ko mums par laika apstākļiem var pastāstīt arī spāre. Ja vienmērīgi un augstu virs krūmiem lido spāre, brīžiem tā apstājas tad gaidāms labs laiks, ja paraugāmies uz barometru, tas pareģo „skaidru” laiku. Ir brīži, kad spāres nelido pa vienam, bet nelielās grupiņas, tās lido nevienmērīgi, ar tādiem, kā rāvieniem, tas nozīmē, ka barometrs vēsta būs „mainīgs” laiks. Debess ir skaidra, bet spāru bari kļūst lielāki, lidojot ir dzirdama spārnu vēzieni, pie tam spāres lido pavisam zemu, var pat barometrā neskatīties, tas nozīmē, ka pavisam drīz, pēc vienas – divām stundām sāksies lietus.  
Vēl pie barometriem varam pieskaitīt arī sienāžus, ja vakarā ir dzirdamas to dziesmas, tad gaidāms saulains rīts.
Lieliski laika pareģotāji ir arī zirnekļi, tā piemēram, ja zirneklis sēž savā zirnekļu tīkla viducī un ir nekustīgs, tad gaidāms lietus, labi laika apstākļi gaidāmi, ja zirneklis ir aktīvs un auž jaunus tīklus. Kad gaisā tikai sāk krāties mitruma procents, bet mēs to vēl pat nejūtam, zirneklis savukārt jūtas tā it kā lītu lietus. Acīm redzot viņš sajūt atmosfēras spiediena maiņu un tāpēc mainās arī to uzvedība.
Ļoti jūtīgas un labi laika pareģotāji ir vardes. Ja vakarā no neliela dīķīša ir dzirdams īsts varžu koncerts, tad tas nozīmē, ka nākamajā dienā būs labi laika apstākļi, bet ja vardes sākumā skaļi kurkstēja, bet tad pēkšņi apklusa gaidāms vēss laiks.
Ļaudis, kuriem mājās ir kaķis arī var pasekot sava mīluļa uzvedība un noteikt laika apstākļus, tā piemēram, ja kaķis ar degunu aizmidzis vai vienkārši pret centrālo apkuri, tad gaidāms sals, pat pēc tā gulēšanas pozas iespējams noteikt laika apstākļus, ja kaķis guļ saritinājies, tad gaidāms vēss laiks, bet ja cieši aizmidzis un pie tam augšpēdus, tad gaidāms silts un saulains laiks.
Par gaidāmajiem laika apstākļiem var vēstīt arī koki, tā piemēram, jāpaseko kurš pirmais bērzs vai alksnis. Ja pirmais izplaukst bērzs, tad var gaidīt siltu vasaru, ar saulainām dienām, kas mīsies ar brāzmainiem, bet īsiem lietiem, bet ja pirmais lapas izlaidīs alksnis, tad gaidāma auksta un lietaina vasara. Parasti daudz bērzu sulas iespējams satecināt pirms lietainām vasarām. Interesanti, ka rudenī šis koks spēj noteikt, kāds gaidāms nākamais pavasaris. Lai to noteiktu nepieciešams pavērot kā kokam sāk nodzeltēt lapas, ja no augšas, tad gaidāms agrs pavasaris, bet ja no apakšas, tad būs vēls pavasaris.
Laika prognozi iespējams pareģot arī pēc augļiem uz kokiem. Pirms aukstas ziemas būs labas ogu, ābolu un sēklu raža. Piemēram, pīlādzim ir daudz ogas un ozolam ir daudz zīļu gaidāma barga ziema ar iespaidīgu salu.
Par gaidāmo ziemu mums var pastāstīt arī sīpola galviņa. Paņemiet vairākas galviņas, atdaliet tās no mizas un saplēsiet mizu, ja miziņa būs plāna, tad gaidāma „mīksta” ziema ar biežiem atkušņiem un lieli Sali nav gaidāmi, bet ja miza ir bieza un slikti plīst gaidāma barga ziema.
Ja vakarā ir sarkanas debesis, no rīta gaidāms labs laiks.
Ja rīts ir ar sarkanām debesīm gaidāms lietus.
Ja norietot saule ir sarkana, tas nozīmē, ka gaidāms vējš, bet ja norietot saule būs blāvi dzeltena, tad gaidāms lietus.
Rasa un migla agri no rīta vēsta par labu laiku

Laika apstākļi un makšķerēšana (2. daļa)


Bet arī jūs pats varat noteikt laika apstākļus uzmanīgi raugoties apkārtējā pasaulē. Labas copes dienas var būt, kad ir:
Foto no mana privātā arhīva
-          Patstāvīgs atmosfēras spiediens;
-          neliels vējiņš, bez krasām izmaiņām;
-          klusa nakts, no rīta paceļas neliels vējiņš, kas pieņemas spēkā pusdienas laikā, bet vakarā atkal pierimst;
-          kad saule ir uzlekusi gaisa temperatūra paaugstinās līdz pusdienas laikam un tad lēni krītas;
-          ziemā, kad ir mērens sals, bez vēja vai arī kad pūš neliels rietumu vai dienvidu rietumu vējš;
-          ziemā, kad pa dienu ir siltāks, nekā naktī;
-          tīrs saulriets, kad saule pie horizonta ir dzeltena, kas vēlāk pāriet zeltaini rozīgā krāsā;
-          vakaros, kad rietumu pusē ir tīras debesis;
-          rītausmas ir zeltainas vai blāvi rozīgas;
-          vasarā skaidrās naktīs gaiss ir stipri vien vēsāks, virs ūdens ir neliela migla;
-          vasarā, līdz ar saulrietu parādās rasa, bet, saulei lecot, tā pazūd;
-          Ziemā, kad ir sals svīst logi, bet laukā ir sarma.
Arī sliktu copi iespējams paredzēt, raugoties dabā. Sliktas copes dienas var būt, ja:
-          krītas atmosfēras spiediens;
-          vakaros vējš pieņemas spēkā, it sevišķi, ja tas pūš no austrumiem, dienvidu austrumiem;
-          paaugstinās gaisa mitrums;
-          palielinās mākoņu daudzums, ievērojami sliktāka kļūst redzamība;
-           vasarā vakara krēsla ir tumši sarkana, bet ziemā tai ir brūngana nokrāsa;
-           rītausmā un saulrietā saule ir zeltītā bronzas krāsā;
-           dūmus velk pie zemes;
-           vakaros uz lauka nav rasas, bet no rītiem tā ir lapu galos vai garā zālē un neizžūst līdz pusdienas laikam;
-           no rīta ceļas migla;
-           vasarā rībina pērkons – būs ilgstošs vēsums, pie tam gaidāma temperatūras krišana;
-          ūdens kļūst tumšs, pirms vētras un negaisa;
-          pirms sala ceļas ūdens līmenis akās;

Laika apstākļi un makšķerēšana (1. daļa)

Kad cope ir bijusi veiksmīga un jūs atgriežaties mājās ar iespaidīgu lomu, tad bieži vien pat neiedomājaties, kāpēc šodien tā ir veicies. Bet, lūk, ja copes nav bijis, bet gatavojies tai esat pēc labākās sirdsapziņas, tieši tāpat kā pagājušo reizi, arī ēsmu esat izraudzījies pareizo, bet zivs pieteicienu praktiski nav bijis, tad jau sākat iedomāties, kas to ir iespaidojis. Bieži vien daudzi copmaņi vispirms vaino laika apstākļus: izmainījies ir atmosfēras spiediens, iepūtis “bada” vējš, kā arī nav tā Mēness fāze, kas iespaido labvēlīgu copi. Protams, laika apstākļus nav iespējams izvēlēties. Tomēr zināt laika kaprīzes un iespējamās izmaiņas zivju uzvedībā vajadzētu gan. Zivis ir ļoti jūtīgas būtnes un jebkuras izmaiņas, tās jūt un uz katru no tām reaģē savādāk.
foto no mana privātā arhīva
Kādas tad laika maiņas var iespaidot zivis būt aktīvām, un kādas - tieši otrādi tās padarīt kūtras?
Ļoti daudzi copmaņi pirms posties uz copi interesējās kāds ir atmosfēras spiediens, tas paaugstinās vai krītas, par iespējamiem nokrišņiem un gaisa temperatūru. Bet dažiem vispār vienalga, ko sola meteorologi, vienkārši brauc.
Lūk, piemēram, gaisa atmosfēras spiediens. Noliegt, ka atmosfēras spiediens iespaido zivju aktivitāti nevar. Par to ir pārliecinājušies daudzi copmaņi. Bet kā iespaido? Viena copmaņu grupa uzskata, ja atmosfēras spiediens paaugstinās, tad tas labvēlīgi iespaido ūdenskrātuves iemītniekus, tā kā copes ir biežākas, bet ja atmosfēras spiediens krītas, tad tieši pretēji. Vai tā tas ir?
Ja ir sacēlies neliels vējiņš, kas jauc ūdens slāņus, līdz ar to ūdenī būs vienmērīgi un bagātīgi izšķīdināts skābeklis un zivis būs aktīvas. Bet ja krasi mainās atmosfēras spiediens, tad zivis nespēj atrast optimālo atrašanās vietu un ir mazkustīgas, līdz ar to arī makšķernieks nevar lepoties ar labu lomu.Starp citu, arī vējš var iespaidot copi gan pozitīvi, gan arī negatīvi. Kā jau minēju, tad neliels vējiņš, “samaisot” ūdens slāņus, bagātina to ar skābekli, kas aktivizē zivis, bet ja uzpūš pēkšņs, stiprs, brāzmains vējš, it sevišķi no ziemeļiem, tad rezultāti arī ir visai bēdīgi.
Bieži ir tā, ka pirms tauvojošā negaisa zivis aktīvi meklē ēsmu, bet vētras laikā zivis par ēsmu izrāda minimālu interesi vai neizrāda to nemaz, līdz brīdim, kad laika apstākļi stabilizēsies. 
Foto no mana privātā arhīva
            Uztraukumu zivju dzīvē rada arī ūdens līmeņa maiņa. Pie zema ūdens līmeņa zivis dodas uz dziļākām vietām, kur barības krājumi nav tik lieli, tāpēc arī viņas ir kļuvušas aktīvas. Bet, kad krasi paaugstinās ūdens līmenis, zivis dodas tuvāk krastam, kur ir daudz ūdensaugu, kā arī pie vietām kur upē vai ezerā ietek mazāka upīte vai strautiņš, kur meklē sev barību.
       Zivju pašsajūtu iespaido arī nokrišņi, bet kā? Sarunājoties ar pieredzējušiem copmaņiem, secināju, ka viņu domas dalās. Vieni apgalvo, ja līst lietus, tad uz copi vari neiet, savukārt citi stāsta, ka tieši lietus laikā ir labākā cope. Trešie saka, ka atkarīgs ir cik stiprs ir lietus un kad tas līst. Skaidrs ir viens: lietus iespaido zivju pašsajūtu un zivju aktivitātes ir atkarīgas no tā cik stiprs ir lietus un cik ilgi tas līst. Piemēram, ja vasaras laikā līst neliels lietutiņš, tad tas tikai rosina zivīm apetīti, bet ja ilgstošs, stiprs lietus, tad gaidītā cope var izpalikt. Turklāt lietus laikā ūdens saduļķojās un ir sliktāk saredzama ēsma.
    Par gaidāmo laiku priekšlaicīgi iespējams uzzināt no sinoptiķiem – pa radio, televīzijā, internetā vai viedtālruņu aplikācijās.
(turpinājums sekos)

otrdiena, 2020. gada 17. marts

Manas pārdomas


Ļoti daudzi man uzstāda jautājumu, vai man nav bailes no tā “krutā” vīrusa. Zināt, ir un pat ļoti, bet ne par sevi, bet gan par saviem bērniem un mazbērniem. Galvenais, lai viņus tas neskar, kas man, esmu daudz ko pieredzējis, bet viņi… Dārgais bloga lasītāj, saudzējiet sevi, tas ir ļoti svarīgi ģimenei un tuviniekiem, pirms ko darāt padomājiet kas un kā.

piektdiena, 2020. gada 6. marts

Vai zinājāt, ka ir zivis, kuras var medīt arī uz sauszemes

Kadrs no Channallabes apus sauszemes medībām. Foto no saita www.Membrana.ru

Nesen zinātnieki atklājuši zivju veidu, kuri sev iztiku medī tikai uz sauszemes. Šis zivtiņas veids sastopams Āfrikā. Šo atklājumu pasaulei apliecināja beļģu ihtiologs Sems Van Vassenbergs (Sam Van Wassenbergh) no Antverpenes universitātes (Universiteit Antwerpen)..
Šīs zivtiņas latīniskais nosaukums ir Channallabes apus vai zušastes sams. Zivtiņa mīt tropiskajos Āfrikas purvos. Šajā zonā, lielākā daļa ūdenskrātuves ir sadalījusies neskaitāmās mini – ūdenskrātuvēs. „Daudz vairāk barības rāpo pa zemi, nekā tas ir šajās mini ūdenskrātuvēs, - apgalvo Vassenbergs – acīm redzot tieši šī iemesla dēļ zivtiņa specializējas šajā barības iegūšanas veidā.” Sams ieskrienas un izlec no ūdens, viņa lokanais mugurkauls ļauj viņam locīties līdzīgi kā čūskai. Šim samam ir arī īpašs orgāns, kas ļauj elpot atmosfēras skābekli, pēc tam, kad sams ieraudzīs kādu mazu kukaini, viņš paceļ galvu un piespiež upuri pie zemes, cieši saķēris to ar saviem žokļiem, pēc tam atgriežas ūdenī, kur tas mierīgi apēd savu upuri.  Interesanti, ka šim samam ir arī kustīgs kakls, šādi kakli ir daudziem sauszemes dzīvniekiem.

    Tuvojas 1. maijs, kad atsākas spiningošanas sezona. Ehh, laiki mainās, jo mainās arī modes. Nezinu, kurš nosaka šo modi, iespējams ka ta...