Kad cope ir bijusi veiksmīga un jūs atgriežaties mājās ar iespaidīgu lomu, tad bieži vien pat neiedomājaties, kāpēc šodien tā ir veicies. Bet, lūk, ja copes nav bijis, bet gatavojies tai esat pēc labākās sirdsapziņas, tieši tāpat kā pagājušo reizi, arī ēsmu esat izraudzījies pareizo, bet zivs pieteicienu praktiski nav bijis, tad jau sākat iedomāties, kas to ir iespaidojis. Bieži vien daudzi copmaņi vispirms vaino laika apstākļus: izmainījies ir atmosfēras spiediens, iepūtis “bada” vējš, kā arī nav tā Mēness fāze, kas iespaido labvēlīgu copi. Protams, laika apstākļus nav iespējams izvēlēties. Tomēr zināt laika kaprīzes un iespējamās izmaiņas zivju uzvedībā vajadzētu gan. Zivis ir ļoti jūtīgas būtnes un jebkuras izmaiņas, tās jūt un uz katru no tām reaģē savādāk.
 |
| foto no mana privātā arhīva |
Kādas tad laika maiņas var iespaidot zivis būt aktīvām, un kādas - tieši otrādi tās padarīt kūtras?
Ļoti daudzi copmaņi pirms posties uz copi interesējās kāds ir atmosfēras spiediens, tas paaugstinās vai krītas, par iespējamiem nokrišņiem un gaisa temperatūru. Bet dažiem vispār vienalga, ko sola meteorologi, vienkārši brauc.
Lūk, piemēram, gaisa atmosfēras spiediens. Noliegt, ka atmosfēras spiediens iespaido zivju aktivitāti nevar. Par to ir pārliecinājušies daudzi copmaņi. Bet kā iespaido? Viena copmaņu grupa uzskata, ja atmosfēras spiediens paaugstinās, tad tas labvēlīgi iespaido ūdenskrātuves iemītniekus, tā kā copes ir biežākas, bet ja atmosfēras spiediens krītas, tad tieši pretēji. Vai tā tas ir?
Ja ir sacēlies neliels vējiņš, kas jauc ūdens slāņus, līdz ar to ūdenī būs vienmērīgi un bagātīgi izšķīdināts skābeklis un zivis būs aktīvas. Bet ja krasi mainās atmosfēras spiediens, tad zivis nespēj atrast optimālo atrašanās vietu un ir mazkustīgas, līdz ar to arī makšķernieks nevar lepoties ar labu lomu.Starp citu, arī vējš var iespaidot copi gan pozitīvi, gan arī negatīvi. Kā jau minēju, tad neliels vējiņš, “samaisot” ūdens slāņus, bagātina to ar skābekli, kas aktivizē zivis, bet ja uzpūš pēkšņs, stiprs, brāzmains vējš, it sevišķi no ziemeļiem, tad rezultāti arī ir visai bēdīgi.
Bieži ir tā, ka pirms tauvojošā negaisa zivis aktīvi meklē ēsmu, bet vētras laikā zivis par ēsmu izrāda minimālu interesi vai neizrāda to nemaz, līdz brīdim, kad laika apstākļi stabilizēsies.
 |
| Foto no mana privātā arhīva |
Uztraukumu zivju dzīvē rada arī ūdens līmeņa maiņa. Pie zema ūdens līmeņa zivis dodas uz dziļākām vietām, kur barības krājumi nav tik lieli, tāpēc arī viņas ir kļuvušas aktīvas. Bet, kad krasi paaugstinās ūdens līmenis, zivis dodas tuvāk krastam, kur ir daudz ūdensaugu, kā arī pie vietām kur upē vai ezerā ietek mazāka upīte vai strautiņš, kur meklē sev barību.
Zivju pašsajūtu iespaido arī nokrišņi, bet kā? Sarunājoties ar pieredzējušiem copmaņiem, secināju, ka viņu domas dalās. Vieni apgalvo, ja līst lietus, tad uz copi vari neiet, savukārt citi stāsta, ka tieši lietus laikā ir labākā cope. Trešie saka, ka atkarīgs ir cik stiprs ir lietus un kad tas līst. Skaidrs ir viens: lietus iespaido zivju pašsajūtu un zivju aktivitātes ir atkarīgas no tā cik stiprs ir lietus un cik ilgi tas līst. Piemēram, ja vasaras laikā līst neliels lietutiņš, tad tas tikai rosina zivīm apetīti, bet ja ilgstošs, stiprs lietus, tad gaidītā cope var izpalikt. Turklāt lietus laikā ūdens saduļķojās un ir sliktāk saredzama ēsma.
Par gaidāmo laiku priekšlaicīgi iespējams uzzināt no sinoptiķiem – pa radio, televīzijā, internetā vai viedtālruņu aplikācijās.
(turpinājums sekos)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru