Vai
zivis tāpat kā atsevišķi dzīvnieki var iekrist ziemas vai vasaras miegā?
Vēdzeles
Dabā, dažas zivju sugas “ieguļas” vasaras vai
ziemas miegā, piemēram vēdzeles pamostas tikai tad, kad ūdens temperatūra
pazeminās līdz + 2C, pašā ziemas spelgonī vēdzeles sāk nārstot, savukārt līņi
un sami iekrīt ziemas miegā ūdens temperatūra kļūst + 8 – 10C. Šīs zivis pamostas
tikai kad ūdenskrātuvē ieplūst pavasaru palu ūdeņi. Protams, var būt arī
izmaiņas. Atminos, kā gadus 8 – 10 atpakaļ ziemas makšķernieku lomos bija līņi,
kas Lielupes baseinā bija pamodināti un nu zivis kāri ķēra jebkuru ēsmu ko
makšķernieks viņām piedāvāja. Šajā laikā visi fizioloģiskie procesi zivju
ķermenī ievērojami palēninās, bet paši ūdens iemītnieki sastingst ūdens
zemākajos slāņos un guļ savu miegu. Lielupes līņu gadījumā bija iejaukšanās
zivju bioloģiskajā līdzsvarā, citiem vārdiem sakot tā bija anomālija.
Ziemas miegs ir raksturīgāks dabisko
ūdenskrātuvju iedzīvotājiem. Iestājoties aukstam laikam, zivis slēpjas nomaļās
vietās vai dodas dziļumā. Tad viņi ap sevi izveido gļotu kokonu, lai pasargātu
no mikrobiem un plēsējiem un pēc tam viņi visu ziemu iegrimst miegā.
Atpūta zivīm ir ļoti nepieciešama, jo piemēram
vasarā tā ļauj izturēt karstumu, sausumu un citus nelabvēlīgus apstākļus.
Piemēram, Āfrikā tika atklāta zivju suga, kas
var izveido no dubļiem kokonu ap sevi un vairākus mēnešus tajā slēpjas.
Akvāriju iemītniekiem šādas vajadzības nav, taču, ja draud viņu dzīvībai, tad
tās spēj uz ilgāku aizmigt.
Turpinājums sekos
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru