pirmdiena, 2022. gada 2. maijs

Nosaukums vārētu būt "Sudrabkāzas ar makšķerniekiem"*.

 

Man šķiet, šis foto bija publicēts Neatkarīgajā rīta avīzē 

Šodien ir tā diena, kad pirms 25 gadiem sāku tirgot makšķerlietas. Karjera iesākās 1997. gada 2 maijā, Berga Bazārā veikalā Āķis. Bija jautri, ir ko atcerēties. Ideāls kolektīvs, varbūt vienīgi tā veikala īpašnieku un grāmatvedības speciālisti vairs nevēlos redzēt, bet skola bija teicama. Iemācījos daudz. Tur "dzima" arī zivju apskatnieks Raivo Āķītis. Liela pateicība ir jāsaka pārdevēju kolektīvam, bez otra palīgā saukšanas, nedrīkstēja iesaistīties sarunā ar pircēju (nerakstīts tirdzniecības likums), vienmēr jātiek galā pašam.


Abavas krastos

Kopā ar vecāko makšķerlietu pārdevēju Latvijā Pēteri

Pa vidu Jāņonkulis, leģendārs onkulis, 

Normunds (diemžēl nav vairāk šajā saulē), Anžela (veikala vadīt
āja), nu mūs ar Peteri jau pazīstat.

Es pametu āķus

2001 gada vasarā Āķus pametu, izveidojām Rotiņu. Izmantojot visu iepriekš gūto pieredzi, Rotiņš ir dzīvs vēl šodien. Ir ko atcerēties no abiem šiem veikaliem. Kad biju jaunāks, tad bija uzaicinājumi no citām copes bodēm, bet paliku uzticīgs mazajam Rotiņam. 2005. gadā Rotiņam pievienojās mana kundze un lietas aizgāja citā gultnē. Sievietes prot labāk izlikt preci, vienmēr viss ir tīrs un kārtīgs. Paldies viņai.

Zināt, es visus šos 25 gadus esmu vēlējies, lai pircējs uz manis ieteiktajiem mācekļiem kaut ko noķer, pēc iespējas lielākas un vairāk. Ir brīži, kad man copmaņi sūta bildes ar lomiem. Piemēram, nesen kāds pircējs zvana un jautā vai es esmu uz vietas. Protams atbildu apstiprinoši. Drīz šie būšot. Pēc pusstundas puikas klāt. Pircējs, kuram vēl pavisam nesen stāstīju par līdakām atveda savu dēliņu. Es biju laimīgs, ka arī jaunajai paaudzei ir interese par dabu, par zivīm un par makšķerēšanu. "Lielais" makšķernieks visu savu inventāru salika maisiņā, pamāja man ar roku un... pēc dažām dienām viņa tētis atsūtīja dēlēna lomu. Es biju vēl laimīgāks, iespējams pat par mazo copmani. Rotiņā dzima divi zivju apskatnieki Viktors Odiņš un Виктор Комаров (es rakstīju arī krievu izdevumam), bet vienu brīdi presē rakstīja pat visi trīs, arī Āķītis.

Pēc būtības, varētu izdot pat stāstu grāmatiņu, bet mūsdienās ir citas vērtības, tostarp arī makšķerēšanas vērtības. Gan jau. Varbūt kādam copes izdevumam interesēs manas atmiņas par copes inventāra tirdzniecību.

 Ne asakas, visās dzīves jomās.

* saprotiet tikai pareizi...😂

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Pavisam īsi par troheusiem

  Jau daudzu gadus man ļoti gribējās tropheus dzimtas zivis, principā nebija nekādas īpašās prasības, galvenā vēlme bija, lai mājas akvārijā...