Zivju peldpūsļi ir tie, kas ļauj zivīm
pārvietoties ūdenī augšup vai lejup. Kā tas darbojas?
Zivis dzīvo trīsdimensiju telpā, lai kustība
uz augšu un uz leju būtu jākontrolē ar minimālu enerģiju. Peldpūslis nodrošina
zivīm neitrālu peldamību, tāpēc to pārvietošanās uz augšu un uz leju prasa
pavisam nelielas pūles.
Šis hidrostatiskais orgāns ir gaisa
necaurlaidīgs maiss, kas jau vēsturiski veidojies no membrānas, kas līdzīga kā zarnām.
Iespējams, ka sākotnēji pirmatnējās zivīm
peldpūslis attīstījās kā papildus elpošanas orgāns, kā piemēru varu minēt
Arapaimu. Tad evolūcijas rezultātā attīstījās cilvēku plaušas un zivju peldpūslis.
Dažām zivīm ik pēc brīža (aptuveni reizi
pusstundā) jāuzpeld ūdens virspusē pēc gaisa, bet citām peldpūslis piepildīts
“zem spiediena” ar gāzei līdzīgu vielu, galvenokārt skābekli, kas zivs asinīs
nonāk no īpaša gāzes dziedzera.
No aptuveni 425 mūsdienu zivju dzimtām dažām
apmēram 80 dzimtām peldpūšļa nav vispār vai tas ir slikti attīstījies.
Zivis bez peldpūšļa parasti ir zivis, kas
galvenokārt dzīvo uz grunts. Principā, šīm zivīm šī īpatnība ir priekšrocība.
Noteikti šajā sakarā ir jāpiemin zivis kas dzīvo lielos dziļumos, kur pārāk
augsts spiediens novērš gāzes burbuļu veidošanos uz zivju ķermeni. Daudzām ātri
peldošām zivīm, piemēram, tunčiem, nav peldpūšļa vispār, iemesls pavisam
vienkāršs, šis orgāns traucē zivij veikt ātru vertikālo kustību.
Peldpūšļa
sekundārā loma ir arī dzirdei un skaņai. Daudzas uz grunts dzīvojošās un
mazkustīgās zivis, piemēram, sams ir zaudējušas peldpūšļa hidrostatisko
funkciju, bet pats orgāns ir saglabājies, pateicoties dzirdes funkcijai. Eņģeļa
sams (Pimelodus pictus) un
haizivs sams (Hexanematichthys lookanni), izmanto peldpūsli, lai sajustu
brīdinājuma skaņas.
