Vai motorlaivu troksnis biedē zivis?

 

Daudzi makšķernieki uzskata, ka laivu un citu peldlīdzekļu radītais troksnis biedē zivis. Un tas attiecas ne tikai uz motora troksni. Ikviens, kurš uzdrošinās vienkārši izpeldēties makšķerēšanas vietās, noteikti, ja ne dzirdēs no makšķerniekiem kādu “labu vārdu”, tad vismaz saņems noraidošu skatienu. Cik nopietna ir šī problēma. Vai tiešām zivis izbīstas no tādiem trokšņiem, ka pārstāj izrādīt interesi par barību un pamet savu iecienīto uzturēšanās vietu?

Zinātniskais skatījums

Eksperimenti, kas veikti dažādās pasaules vietās, liecina, ka svešais troksnis patiešām negatīvi ietekmē zivis. Ir pierādīts, ka daudzās saldūdens zivīs troksnis negatīvi ietekmē barības meklēšanas un norīšanas procesu.

Pēc zinātnieku domām, ka, parādoties svešam troksnim, ūdens iemītnieki sāk pieļaut uzvedības kļūdas, tas saistītas ar uzmanības samazināšanos. Dabā šis apstāklis ​​zivīm ir ļoti bēdīgs, tās var kļūt par upuri plēsīgajām zivīm, taču ​​makšķerniekiem savā ziņā troksnis pat nāk par labu.

Situācija ar jūras zivju dzīvi ir nedaudz labāka. Vēl nezināmu iemeslu dēļ jūrās dzīvojošās zivis ir mazāk jutīgas pret troksni.

Ko teiks pilsētas makšķerēšanas entuziasti?

Lielo pilsētu iedzīvotāji, kur ir makšķerēšanai piemērotas ūdenskrātuves, šim viedoklim nepiekritīs. Jau sen ir konstatēts, ka vietās, kur ir liela cilvēku un peldlīdzekļu koncentrācija, loms parasti nav atkarīgs no atpūtnieku un laivotāju skaita. Turklāt ir ļoti daudz faktu, kad brekši, kurus makšķernieki parasti uzskata par bailīgiem, bez problēmām tajās ūdenskrātuvēs, kur ūdens motociklu entuziasti “griež” savos trakajos peldlīdzekļos!

Kāpēc viedokļi par troksni atšķiras

Un iemesls patiesībā ir vienkāršs. Tas viss ir saistīts ar zivju pielāgošanās spējām. Šīs radības ir dzīvojušas uz Zemes simtiem miljonu gadu un jau sen ir izstrādājušas visus nepieciešamos mehānismus ērtai dzīvei.

Troksnis noteikti ir zivju problēma. Bet refleksīvās uzvedības mehānisms ir ļoti vienkāršs, jebkura ietekme uz maņu orgāniem ir jāapstiprina ar kaut kādu pastiprinošu darbību. Ja nekādas darbības nenotiek, tad trokšņa briesmas nedraud, bet pēc vairākām trokšņa izpausmēm zivis to vienkārši ignorēs, tās pieradīs.

Piemēram, zivis pilsētas ūdeņos, pastāvīgi pakļautas laivu un motorlaivu radītajam troksnim, jau sen ir pieradušas un praktiski vairs to pat nemana. Mēs nemaz nepieminējām, ka daudzi ūdens iemītnieki jau no dzimšanas ir dzirdējuši šo troksni un pie tā pieraduši.

Tas pats attiecas uz no pilsētvides attālām ūdenskrātuvju iemītniekiem. Pirmajās dienās tos noteikti biedēs laivu troksnis, bet pēc tam iemītnieki pieradīs. Un makšķerēšana turpināsies tāpat kā ierasts.

Kopumā, ja viedokļi ir tik atšķirīgi par vienu un to pašu jautājumu, varbūt vajadzētu pasekot līdzi šim faktam, jebkura pieredze ir svarīga.

 

Tās ir tikai manas pārdomas

 

Man ir radies iespaids, ka reklāmas rakstu autori par spiningiem izmanto kaut kādu sevis izstrādātu trafaretu, kur mainās tikai kāta zīmols, izmērs, svars un kāta tests. Pārējais teksts ir aptuveni šāds: “Piedāvātais spinings ir izgatavots no augsta moduļa oglekļa. Tas izturīgs un vienlaicīgi arī viegls, lieliski līdzsvarots, ar ērtu rokturi, kas izgatavots no augstvērtīga korķa. Interesanti, ka kāta struktūra ir zvana veidā, bet metot ar t, kāts darbojas līdzīgi lokam, slodzei pieaugot tas noliecas līdz pat rokturim. SIC gredzeniem tikai pozitīvas īpašības un tie komentārus neprasa. Ja gredzenu ir maz, metiens būs tālāks, savukārt ja gredzenu ir daudz, slodze vienmērīgi izdalīsies visa kāta garumā. Ja gredzeni ir uz augstas kājiņas, tad mitrā aukla  nepielips, bet uz zemajām kājiņām esošie kāti pasargās auklu no savērpšanās. Un to visu vainago kāds neracionāls rādītājs optimāla cena un kvalitāte, pie tam tas viss iegādājams ar atlaidi XX % veidā. Ļoti līdzīgs ķīniešu bez nosaukuma spinings maksā 50 eiro, bet te mums piedāvā pasaules klases brendu un jau ar atlaidi. Vai šis moments nerada aizdomas? Tirgus apstākļos savādāk nevar būt, it īpaši, jo konkurence ir pasakaina. Es pat vēl vairāk pateikšu, šodien bez atlaides nav iespējams vispār neko pārdot. Spiningi ir jāpārdod. Iebraucu kādā makšķerēšanas veikalā ārzemēs skatos jaunais kāts ir tirdzniecībā, pacilāju, apskatu, jā īstais kāts, bet lētāks un galvenais bez atlaides.

Nepērc uzrakstu "Atlaide", pērc spininga kātu.

Personīgais dīķis jeb par dīķiem savā dārzā

 

Kāda veida augsne ir piemērota piemājas dīķim

Vienkāršākais veids kur izveidot dīķi ir smilšmāla vai smilšaina augsne. Šādā gadījumā īpašnieks var izrakt dīķi ar savām rokām, veikt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus hidroizolācijai un piepildīt rezervuāru ar ūdeni.

Ierīkojot dīķi ar piesātinātu ar kūdras ūdeni var, bet būs nepieciešams īpašs aprīkojums un papildu materiāli. Tas sadārdzina.

Lielākā problēma ar augsni ir tad, ja tajā ir tā saucamie peldošie slāņi jeb kustīgie slāņi. Šajā gadījumā augsne visu laiku bruks, bez speciālistu padomiem un palīdzības ierīkot nevar.

Ko darīt ar kustīgo augsni

Ja augsne ir kustīga jāizmanto īpaši metāla profili, kas ir ar noapaļotām sānu sienu malām. Šāds profils tiek iedzīts zemē un tas iziet cauri kustīgajam slānim, blakus tiek iedzīts nākamais profils utt. Rezultātā visa konstrukcija iztur spiedienu. Bet, kā apgalvo speciālisti, šī metode padara darbu tik dārgu, ka privātos zemes gabalos to izmanto ārkārtīgi reti.

Kā dekorēt dīķi?

Dīķa krastus var dekorēt ar akmeņiem, smiltīm, granti vai oļiem. Var gar krastu iestādīt augus, var iestādīt augus tā, lai tie augtu tieši pie rezervuāra malas, nereti augi skars ūdenī. Dīķis bieži ir aprīkots ar apgaismojumu, kas var būt pat peldošs, kā arī strūklaku. Dīķī var ieplūst strauts vai var izveidot vairāku mazāku kaskādi.

Lai sakārtotu dīķa apkārtni, arī šim darbiem jāizmanto piemēroti materiāli: akmens, porcelāna flīzes, kuriem ar lielāks pretslīdes koeficients, protams, var izmantot arī dabīgus materiālus.

Dekoratīvajā dīķī vajadzētu ierīkot plauktus podiņiem ar ūdensaugiem, piemērotākais dziļums būtu 30 cm no ūdens virsmas. Podiņi jāuzstāda tā, lai būtu redzami virs ūdens līmeņa, bet krastus vajadzētu izrotāt ar oļiem vai nelieliem laukakmeņiem.

Personīgais dīķis jeb par dīķiem savā dārzā

 

Kādus materiālus izvēlēties dīķa ierīkošanai un celtniecībai?

Dīķa rakšanas tehnoloģija ir līdzīga peldbaseina iekārtošanai, taču atšķiras dizains. Vispirms tiek izrakta daudzpakāpju bedre, dīķa pamatne tiek nostiprināta un hidro izolēta ar dažādiem materiāliem, lai dīķa ūdenim nepiekļūtu klāt gruntsūdeņi.

Māls. Šajā gadījumā vienkārši tiek izrakta bedre, noņemta vieglā augsne, un smagais māls tiek atgriezts atpakaļ, no kura tiek veidota rezervuāra pamatne. Pēc tam izveido hidroizolācijas sietu un piepilda dīķi ar ūdeni.

Nerūsējošais tērauds. Šī tehnoloģija, pēc ekspertu domām, daudzu trūkumu dēļ šobrīd tiek izmantota ļoti retos gadījumos. Pirmkārt, tas ir  dārgi, otrkārt šādus dīķus izrotāt rada zināmas grūtības, bet daudzās pamatnes šuves noved pie tā, ka laika gaitā starp tām rodas sūce.

Betons. Dīķis, kura pamatā izmantots betons, vairumā gadījumu ir izgatavots ar vertikālām sienām. Dīķim ar betona pamatni nepieciešama drenāža, izolācija, kā arī pa perimetru apbērt ar smiltīm. Vispirms tiek sagatavots armatūras rāmis, pēc tam tiek uzstādītas veidnes un vairākos posmos tiek ieklāts betons. Pēc tam betons aptuveni mēneša garumā “iegūst” izturību.

Stingras polimēru struktūras. Mēs runājam par vannām, kas izgatavotas no polimēra vai gatavām formām, kuras iespējams iegādāties veikalos. Polimēru konstrukcija vienkārši tiek ierakta zemē. Bet šī tehnoloģija nav īpaši piemērota Latvijas klimatam, salu laikā konstrukcija var pārsprāgt.

turpinājums sekos

Personīgais dīķis jeb par dīķiem savā dārzā

 

Kā izveidot savu dīķi lauku gabalā, kādus materiālus izmantot un kam vispirms pievērst uzmanību.

Kurā vietā rakt dīķi?

Dīķa izmēru nosaka vietas īpašnieks, taču ir jāievēro noteikums, dīķim nevajadzētu aizņemt vairāk kā 15 – 20% no teritorijas kopējās platības, bet dīķis var būt mazāks. Piemēram, ja zemes platība ir 800 m2, tad ieteicamais zemes gabals dekoratīvajam dīķim platībā 10 – 15 m2.

Galvenais dīķa atrašanās vietas princips ir tāds, ka dīķim jāatrodas pēc iespējas tuvāk atpūtas zonai. Ideālā gadījumā tuvāk mājām. Jums nevajadzētu vienkārši novietot dīķi brīvā vietnes zonā. Piemēram, ir brīva zeme, un īpašnieks nezina, ko darīt ar šo zemes gabalu. Ja ir doma šo vietas daļu izmantot efektīvi, tad var iekārtot arī atpūtas zonu ar pirti un lapeni.

Lai dīķis mazāk ziedētu, labāk izvēlēties vietu ēnā. Saulē savairojas daudz zilaļģu, dēļ kurām ūdens maina Vēlams, lai dīķis pusi dienas būtu ēnā, tas nedrīkst pārāk sasilt, jo tas ietekmē ūdens kvalitāti, tam jābūt caurspīdīgam. krāsu. Ja vietu izvēlēsies saulainā pusē, tad būs nepieciešamas filtrēšanas iekārtas.

Noteikti jāpadomā par drošības apstākļiem saistībā ar bērniem, ar viņu aktivitātēm un rotaļām. Labāk pašu dīķi padarīt drošāku, ierīkot ar seklā ūdens zonu.

Dārza dīķu veidi

Dekoratīvais dīķis

Dekoratīvajam dīķim jābūt ne dziļākam kā 1m. dīķis vienkārši sniedz iespēju apbrīnot ūdens virsmu. Ja vēlaties tur audzēt dekoratīvās zivis, tad dīķim jābūt vismaz jau vismaz 1,5 – 2 m dziļam, jo šādā dziļumā zivis vieglāk pārziemos. Bet bieži vien dekoratīvajā dīķī ir tikai skaisti augi. Ieteicamā dekoratīvā dīķa platība ir 10 – 20 m2.

Zivju dīķis

Šādam rezervuāram jābūt vismaz 2 m dziļumam, ar filtrēšanas sistēmām. Svarīgi atcerēties, ja dīķī dzīvo foreles, tad ūdenim jābūt aukstam un labai filtrācijas sistēmai. Foreles nepanes kaitīgās vielas amoniju, nitrātu un amonjaka uzkrāšanos, skaidro ūdenī. Zivju audzēšanai ieteicamā dīķa platībai jābūt vismaz 50 m2.

Peldēšanās dīķis

Šāds dīķis jāgatavo ne pārāk dziļš, lai tas ātrāk sasiltu. Ja cilvēks vēlas tajā ienirt, piemēram pēc vannas vai pirts, tad dziļumu vēlams izvēlēties 1,3 – 1,5 m, bet ne dziļāku. Tāpat dīķī ieteicams ierīkot filtrēšanas sistēmas ar ultravioletajām lampām, lai nevairotos nevēlamās aļģes.

Ugunsdzēsības ūdenskrātuve

Šāda dīķa pamatne ir izklāta ar plēvi, bet krasti ir bez dekorācijas. Nosacījums lai būtu pieeja, nepieciešamības gadījumā ugunsdzēsēju mašīna no tās varētu paņemt ūdeni. Ugunsdzēsības dīķa platībai jābūt vismaz 50 m2.

Turpinājums sekos

Zivju bieds Kristers

 

Kristers un 2 kg karpa

Loms saudzīgi jānoņem no āķa

Jānosver

Es jau mierīgi varu doties pensijā, man ir mazdēls, kuram interesē pastiprināti zivis. Kristers ar mammu un māsu patlaban dzīvojas pa Talsu novadu, pie radiem. Viņš ir bieds vietējām karpām, karūsām un līņiem. Interesanti, ka arī sunītei Šeilai patīk darbības pie ūdens, cenšas palīdzēt Kristeram izvilkt karpu no dīķa.

Gandrīz viss izvilkšanas process

žēl, ka norautas video beigas, bet domāju tāpat skaidrs, ka Šeila, Kristers un mamma Eva ir kopīgiem spēkiem izvilku;si karpu no dīķa. Annija pa šo brīdi bija aizsūtīta uz dārzu sarakt sliekas.

Zivju princese Annija

Nu, vai nav jauka kompānija?

Zivs - varde

Psihedēliskā varde (Histiophryne psychedelica) pieder jūrasvelnu dzimtai. Atšķirībā no citām sugām šai nav makšķeres, uz kuras palīdzību varētu noķert sev barību. Zivs - varde ir sastopama tikai Indonēzijas salu apgabalos (Bali salā, Ambonas salā). Šī zivs galvenokārt mīt koraļļu rifos, kas arī nodrošina lieliskas medību vietas. Histiophryne psychedelica barojas ar mazām zivtiņām. Viss mazais zivs ķermenis ir klāts ar daudzām dzeltenīgām, brūnām vai baltas krāsas svītrām, tas ļauj tai viegli maskēties koraļļu rifos. Dažreiz ir ļoti grūti atšķirt, kur ir koraļļi, bet kur zivis.

Katrai “vardei” ir individuāla krāsa, kā pirkstu nospiedumi cilvēkam. Papildus unikālajai krāsai uzmanību piesaista arī zivs acis. Tās ir mazas, bet, pateicoties zilajai apmalei ap tām, šķiet, ka tās ir daudz lielākas. Acis atrodas nevis sānos, kā visām zivīm, bet gan priekšā, kā cilvēkiem. Šī neparastā acu izvietojuma dēļ viņa spēj redzēt un atšķirt objektus no liela attāluma, pateicoties acs izvietojumam zivs var noteikt precīzu attālumu līdz upurim.

Āda ir bieza un ļengana, bez zvīņām, tas ir lai aizsargātos pret skrāpējumiem, ko tās varētu gūt, peldoties koraļļos, ​​tāpat noteikti jāpiebilst, ka zivs ķermeni klāj biezs gļotu slānis. Varžu zivs ātri un prasmīgi tiek galā ar potenciālajiem ienaidniekiem. Tām ir divi varianti, satiekoties ar viņiem. Pirmais ir aizbēgt (burtiski), bet otrs ir aizbiedēt. Zivis galvenokārt izmato otru variantu. Tās izbīda uz muti uz priekšu, tādejādi zivs izskatītās lielāka. Tas atbaida ienaidniekus. Bet visinteresantākais ir veids, kā tās pārvietojas. Tas staigā pa gultni, izmantojot krūšu spuras, pie tam tās uzbriest, bet ūdeni tās izspiež caur savām žaunām, līdzīgi kā reaktīvais dzinējs. Izskatās amizanti, it kā zivs lēkātu pa okeāna gultni.