Tālajā
1840. gadā austriešu ihtiologs I. J. Heckels pirmo reizi aprakstīja tagadējos
cihlīdu karaļus kā Symphysodon discus.
Tas bija vienīgais eksemplārs ko noķēra Rio – Negro pilsētas Manausas
(Brazīlija) tuvumā. Vairākus nākamos gadu desmitus diskusi vairāk negadījās
dekoratīvo zivju ekspertu tīklos.
foto no www.biolib.cz |
Tikai 1903. gadā Tofes ezerā tika noķerti uzreiz vairāki diskusi, kurus franču ihtiologs Žaks Pelegrīns aprakstīja kā Symphysodon discus aeguifasciatus.
Pēc vairāku autoru aprakstiem diskusi Eiropā nokļuva tikai 1914. gadā,
presē tiek pieminēta Vācijas pilsēta Hamburga. Šis gads tiek uzskatīts par
diskusu parādīšanos akvārijos, lai gan citos avotos ir lasāms, ka 1921. gadā
diskusi parādījās akvārijos, kad kāda Hamburgas firma atveda pirmo dzīvo
eksemplāru, bet 1928. gadā Berlīnes firma “Šulcs un Pečke” Eiropā nogādāja jau
piecus dzīvus eksemplārus.
Trīsdesmitajos gados sākās aktīva diskusu piegāde ASV. 1932. gadā pazīstamais vāciešu eksotisko
zivju pavairotājs G. Hertels atveda no Ņujorkas “gaišzilās skalārijas” un
nosauca tās par diskusiem. Kad zivis izauga, tad gaišzilas palika tikai galva
un spuras.
1935. gadā diskusus pirmo reizi pavairoja mākslīgos apstākļos.
Skalāriju pavairošanas speciālists Armusters no Filadelfijas inkubēja ikrus un
izbaroja aptuveni 50 mazuļus tādā pašā veidā kā skalārijas.
Tas bija vienīgais veiksmīgais gadījums diskusu pavairošanā. Visi
pārējie piedzīvoja neveiksmi, bet zivju pavairošanas speciālists turpināja
meklēt dzīvo barību ar ko barot diskusu mazuļus. Toreiz jau nezināja, ka ir
neiespējami diskusu mazuļiem izdzīvot bez vecāku ādas izdalījumiem.
Neilgi pirms otrā pasaules kara G. Hertels pirmo reizi pavairoja
diskusus Eiropā.
Piecdesmitajos gados interese par diskusiem kļuva sevišķi liela.
Parādījās jauna ekspertu paaudze, kuri meklēja šīs zivis Brazīlijas džungļos.
Pasaulē ir divi cilvēki kuru vārdus diskusu audzētāji izrunā ar sevišķu
cieņu. Vilijs Švarcs – eksportfirmas “Turkis – akvarium” (Brazīlija) vadošais
speciālists. Vairāk nekā 35 gadus viņa vadībā diskusi tika piegādāti Eiropai un
Amerikai. Švarcs ar pirmo acu uzmetienu varēja noteikt kādai upju sistēmai
pieder dotā variācija. 1965. gadā viņš paziņoja par karalisko gaišzilo diskusu
eksistenci.
turpinājums sekos
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru