Gailīšu pavairošanai nepieciešams ir izvēlēties jaunu pāri, kas būtu aptuveni 8 mēnešu veci, pie tam tēviņam ir jābūt nedaudz lielākiem par mātīti vai vismaz tāda paša izmēra. Kā jau minēju dažādas krāsas ekseplāri labi krustojas savā starpā, un viņu pēcnācēji var būt viss dažādākajās krāsās, starp kuriem būs mātītes un tēviņa krāsās, kā arī dažādās citās krāsu variācijās. Nārsts var notikt jebkurā gadalaikā. Pirms nārsta tēviņu un mātīti izšķir un tur dažādos akvārijos. Ūdens temperatūra par 2 grādiem ir jāpaceļ, nekā tas bija kopējā akvārijā. Pēc pāra atdalīšanas tēviņš divas nedēļas ir kārtīgi jābaro ar dzīvo barību. Ieteicams barot ar trīsuļodu kāpuriem, tāpat gailīšiem nepieciešams dot ir sīksliekas.
 |
| Foto no www.aquaticquotient.com |
Par nārsta vietu parasti izvēlās nelielus, jebkuras formas akvārijus, bet lai izaudzētu augstērtīgus mazuļus, akvārija tilpumam jābūt vismaz 20 litri, kaut gan nārstu esmu ieguvis pat trīs litru burkā. Akvārijs ir kārtīgi jāizmazgā. Ūdenim jābūt svaigam, daži autori iesaka svaigo ūdeni samaisīt ar ¾ destilēta ūdens, kas samazina ūdens cietību. Daži autori uzskata, ka mīkstā ūdenī ikri tiekot labāk apaugļoti un nārsts notiek intensīvāk. Bet tas nav jādara obligāti, nārstu un veselīgus mazuļus iespējams gūt arī bez destilētā ūdens pievienošanas. Nostādināto ūdeni ielej nārsta akvārijā aptuveni 10 – 15 cm slānī. Grunts nārsta akvārijā nav jābūt obligāti, no augiem jābūt dažiem krūmveidīgiem augiem, kuros mātīte varētu noslēpties un noteikti jābūt peldošajiem augiem, no kuriem tēviņš veido speciālu ligzdu. Apgaismojums nārsta akvārijā nedrīkst būt spilgts, bet tam jābūt pietiekami gaišam.
Nārsta vietā pirmo ielaiž tēviņu, bet kad viņš ir pieradis, pec dažām stundām akvārijā var ielaist arī mātīti. Šajā brīdī jāieslēdz sildītājs un temperatūras regulētājs, jo nārsta akvārijā ūdens temperatūrai jābūt 26 – 28 °C. Šāda temperatūra un ūdens līmenis ir jāuztur kamēr mazuļi sāk patstāvīgi peldēt un meklēt barību.
Tēviņš ieraudzījis mātīti burtiski pārvēršas, uzvelk savas “kāzu drēbes”, viņš izlaiž savas jau tā krāšņās spuras, kuru krāsa ir kļuvusi neparasti spilgta, varētu teikt, ka tagad tēviņš pilnīgi vai laistās. Uzmanīgi vērojot tēviņu, var redzēt, ka viņa ķermena krāsa mainās ar citām krāsām. Tēviņš uzreiz sāk savu “kāzu deju”, viņš visu laiku grozās pie mātītes, tad attālinoties no viņas, tad atkal pietuvojoties tai. Ja mātīte ir gatava nārstam, viņa atbild uz aplidojumiem, ja nav gatava nārstam viņa slēpjas ūdensaugos, bet tēviņu tas nemaz neapbēdina viņš turpina tai sekot. Viņš izdzen mātīti no viņas slēptuves, pie kam dara to visai bezkaunīgi, tādejādi demonstrējot savu spēku. Šādas “spēles” var turpināties 2 – 4 stundas. Pēc tam tēviņš uzsāk ligzdas gatavošanu, izvēloties vislabāk apgaismoto stūri. Viņš savāc dažādus peldošos augus un savieno ar savām siekalām, kas izdalās tikai pirms nārsta.
 |
| Foto no www.aquaticquotient.com |
Spēles un ligzdas taisīšana ilgst vienu – divas dienas, laiku pa laikam tēviņš piepeld pie mātītes tādējādi izrādot viņai savu krāšņumu. Periodiski viņš pat iekausta viņu. Ja mātīte tuvojās ligzdai, tēviņš dzen to prom. Pabeidzis ligzdas taisīšanu, tēviņš atkal sāk aplidot mātīti, aicinot viņu sev līdzi. Mātīte labrāt seko tēviņam uz viņa gatavoto ligzdu, kur sākas jau kopējas dejas. Vienā momentā tēviņš piepeld mātītei no apakšas, saliecies pusaplī tas apķer mātītes vēderu un izpiež ikrus, kurus nekavējoties apaugļo. Ikriņi ir mazi, aptuveni 1 mm lieli, tie ir smagāki par ūdeni, un krīt lejā. Tēviņš visus ikriņus savāc mutē un ievieto ligzdā.
Nārsts ilgst vairākas stundas. Pēc nārsta tēviņš mātīti dzen prom no ligzdas, tāpēc nepieciešams to ievietot atpakaļ kopējā akvārijā. Vienā metiena reizē gailīši iznērš nelielu daudzumu ikru, ikru skaits atkarīgs no mātītes izmēriem.
Visas rūpes par ikriņiem uzņemas tēviņš. Tēviņš visu laiku atrodas zem ligzdas un nepieciešamības gadījumā pielabo to. Viņš savāc izkritušos ikriņus un atkal ievieto tos ligzdā. Ar krūšu spurām tēviņš “piegādā” svaigu ūdeni, kas ir piesātināts ar skābekli, kas ļoti nepieciešams ikru normālai attīstībai. Šajā pašā laikā laikā tēviņš no ligzdas izvāc bojātos un neapaugļotos ikrus, jo tie var sākt pūt un sabojāt visus pārējos.
Bezpalīdzīgie kāpuriņi izšķiļas pēc 48 stundām, izkritušos no ligzdas ikriņus tēviņš savāc mutē un izspļau atpakaļ ligzdā. Pēc vienas – divām diennaktīm kāpuriņi sāk pamest ligzdu, bet tēviņš turpina tos nogādāt atpakaļ ligzdā, bet vairs netiek galā un cenzdamies uzreiz savākt vairākus kāpurus, nereti tos saspiež. Šajā laikā arī tēviņš no nārsta akvārija ir jāizvāc.
Pēc tēviņa atdalīšanas akvārijā nepieciešams ievietot vairākus platlapainus ūdensaugus, lai mazuļiem būtu kur atsēsties. Pie tam ūdensaugi vairo skābekli, kas ļoti nepieciešams mazuļu attīstībā, jo elpošanas “aparāts” – labirints veidojās tikai pēc dažām nedēļām. Tāpat ir nepiecašams ieslēgt ūdens airāciju, gaisa burbulīšiem jāplūst ļoti sīkā veidā. Ideāli, ja ir iespējams atstāt ieslēgtu airāciju uz visu diennakti.
 |
| Foto no www.aquaticquotient.com |
Mazuļi vispirms karājās pie augu lapām un akvārija sieniņām, pēc tam sāk peldēt barības meklējumos. Šajā laikā mazuļi jābaro ar “dīķa putekļiem” un infuzoriju. Jābaro bieži, bet mazām porcijām, lai uzreiz viss tiktu apēsts.
Pēc piecām – septiņām dienām gailīšu jaunatnei var sākt dot, piemēram nematodes.
 |
| Foto no www.badmanstropicalfish.com |
Pēc 12 – 14 diennaktīm mazuļus var sākt barot ar ciklopiem. Mazuļi aug nevienmērīgi, tāpēc pāriet uzreiz uz lielāku barību nevajadzētu, barībai gan vajadzētu būt dažāda izmēra.
Šajā laikā mazuļus jau var ievietot lielākā akvārijā. Ūdens temperatūrai jābūt tādai pašai kā nārsta akvārijā, aptuveni pēc mēneša temperatūru var pazemināt 22 – 24 °C.
Dzimumgatavību gailīši sasniedz četros – astoņos mēnešos, tas ir atkarīgs no turēšanas apstākļiem un barības pilnvērības.
Selekcijas rezultātā ir parādījušies gailīši ar pagarinātām anālajām un astes spurām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru