piektdiena, 2018. gada 9. novembris

Ieskaties zandartam acīs (2. daļa, makšķerēšana)

Aprīkojums makšķerēšanai ar dzīvo ēsmas zivtiņu.


Zandartu makšķerēm ir jābūt izturīgām, smalkos kātus un tievās aukliņas jāatstāj citām Latvijas zivīm. Ļoti svarīgi ir izvēlēties pareizo makšķeri, ideāli, ja jūsu izraudzītajam kātam ir ieteicamais iemetiena svars ir aptuveni 15 – 40g uz spici un tas ir vismaz 2,40 – 2,70, cits priekšroku dod arī 3 metrus gariem kātiem. Protams, ka izmantot var īsāku kātiņu, bet kuru tests ir apmēram 40 grami. Makšķerei ir jābūt nopietnai, lai neiznāk, ka kāta dēļ jūs zaudējat iespēju kārtīgi piecirst zandartu un pacīnīties ar to. Makšķerēšanai var notikt gan no laivas, gan no krasta. Zandartu ķeršanai man ir lieliski Akaras Zester sērijas spiningi. Tiem piemīt lielisks metiens, pietiekami jutīgi velkot trofeju no Daugavas dziļumiem. Kas manuprāt ir ļoti svarīgi, tas ir rokturis, kas gatavots no korķa. Novembrī negribas ar plikām rokām darboties ap “vēsiem” materiāliem. Tas ir viens no iemesliem kāpēc priekšroku devu Zester sērijas kātiem.



Parasti izmanto divus makšķerkātus, pie tam jāraugās, lai ēsmas zivtiņa atrastos vismaz pusmetru no grunts. Atcerieties, jo tālāk viens kāts no otra atrodas, jo labāk. Ēsmas zivtiņa jāiemet pēc iespējas tālāk.
Auklai jābūt izturīgai, parasti šim mērķim izvēlos monofīlo makšķerauklu, kuras diametrs ir 0,32 – 0,35 mm, protams var lietot arī pīto auklu. Kā jau iepriekš minēju, tad mana izvēle apstājās pie Akaras Ultimate auklas, bet diametru izvēlos 0,20 – 0,22 mm robežās. Zandartu makšķerēšanā pastāv uzskats, ka lietojot metāla pavadiņu samazinās zivju copes. Tāpat ir tiesa, ka manis noķertie zandarti vēl ne reizi nav pārkoduši auklu. Tomēr gadās, ka par zandartiem domāto ēsmu ieinteresējās līdakas, kas arī bez liekas kautrības atstāj aprīkojumu bez āķa, tāpēc tomēr, drošības labad, ieteicams ir lietot apmēram 15 cm garu pavadiņu. 

Pēdējos gados izmantoju AFW (American Fishing Wire) pavadas. Izvēle patiešām iespaidīga, visām makšķernieka gaumēm un vēlmēm.

Zandartu makšķerēšanai var izmantot gan trīsžuburu āķus, gan divžuburus. Āķu izmērs atkarīgs no ēsmas zivtiņas lieluma. Parasti tiek izmantoti āķi no 4 – 1/0 numuram, āķu numerācija minēta pēc starptautiskajiem izmēriem. Ir izmēģināti dažādi āķiem. Kādreiz darbojos tikai ar vienas japāņu kompānijas āķiem, bet te dažas reizes tā iegrābos viņos. Aprunājos ar dažiem kolēģiem, šie jau sen atkoduši firmas šmaukšanos vairs neizmanto, bet priekšroku dod citam japāņu brendam Kujira. Šie āķi gatavoti no augsta oglekļa tērauda, tiem ir ķīmisks asinājums, cena arī pieņemama.

Arī pludiņš zandartu makšķerēšanai jāizvēlas tāds, lai 60 – 80 g ēsmas zivtiņa nespētu to pavilkt zem ūdens. Ļoti labas atsauksmes esmu dzirdējis par bumbierveidīgiem pludiņiem. Šiem pludiņiem ir salīdzinoši liela ūdens pretestība un ēsmas zivtiņa nevar pavilkt zem ūdens. Atsvariņam jābūt tādam, lai pludiņš stāvētu vertikāli, dažkārt labāk atsvariņu pat neizmantot, tas ir tāpēc, lai ēsma ir kustīgāka un zivtiņa peldētu dažādos dziļumos.

Cope, pieciršana un izvilkšana.

“Piesakās” zandarti dažādi, dažkārt tie lēnām iegremdē pludiņu, citreiz tas ienirst uzreiz, ir vietas un reizes, kad pludiņš slīd sāņus. Bet, jebkurā gadījumā makšķerniekam ir jāatbrīvo pēc iespējas vairāk auklas un piecirst vajag tikai tad, kad zivs ēsmu jau aizvilkusi prom. Parasti zandarts saķer ēsmu un peld ar to prom, nopeldējis dažus metrus tas apstājas un uz mirkli izlaiž ēsmu no mutes lai ierītu ar galvu pa priekšu. Piecirtienam jābūt asam, lai āķis kārtīgi iecirstos plēsīgās zivs kaulainajā mutē.
Pēc piecirtiena ir tāda sajūta, it kā āķis būtu kaut kur aizķēries. Nepieciešams zivi izkustināt no vietas, ne vienmēr tas izdodas tik viegli, tomēr izmisīgi tie pretojās tikai no pašas cīņas sākuma, parasti gultnes tuvumā. Pieredzējušie zandartu speciālisti uzskata, ka tad aukla ir jāietin pēc iespējas ātrāk, lai zivs nepagūtu “apdomāties” un nevarētu veikt virāžas un rāvienus. Piecirstajai zivij nedrīkst ļaut iepeldēt siekstās vai ūdensaugos, bet censties to pacelt ūdens virsējos slāņos, jo ieelpojis gaisu tas kļūst pavisam mierīgs un viegli padodas, nu gluži tā pat kā breksis. Protams, zandartus, tāpat kā citas zivis nepieciešams izvilkt ar ķeseles vai gafa palīdzību.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Stagari - manas paaudzes pirmās pastāvīgi noķertās zivis

  Stagarus, lai gan bērnībā mēs ķērām kazragus, mazas sīkas zivtiņas, kas čakarēja visu copi. Kazrags ir aizgūts no krievu valodas “ казараг...