Demokrātijas princips balstās uz ideju, ka grupveida domāšana ir labāka par individuālo lēmumu pieņemšanu. Tiesa šāds process parasti aizņem vairāk laika, bet tikai ne gambūzijas (Gambusia affinis). Savā grupā jeb barā tās pieņem pašus ātrākos un galvenais pareizākos lēmumus, pie tam, ļoti interesanti, ka jo lielāks bars, jo precīzāks un pareizāks ir lēmums.
Berlīnes hidro ekoloģijas un upju zvejniecības institūta pētnieki veica ekoloģisku eksperimentu uz gambūzijām. Šis eksperiments pierādīja, ka gambūzijas spēj precīzi un ātri pieņemt lēmumu. Zinātnieki pie šāda slēdziena nonāca, jo šīs dzīvdzemdētājas kvalitatīvi sadala pienākumus apkārtējās vides novērošanā. Princips ļoti vienkāršs: ” Jo vairāk acu, jo vairāk redzams”, redzētā informācija ātri izplatās starp bara īpatņiem un tikpat ātri tiek pieņemts lēmums, kā izvairīties vai pasargāties no iespējamām briesmām. Šie pētījumu rezultāti nesen tika publicēti amerikāņu žurnālā PNAS.
Lielie bari ātrāk izvairījās no plēsoņām nekā mazie vai pat atsevišķi īpatņi. Barā, kurā ir 16 īpatņi veiksmes sasniedz 90 %, jo mazākos baros veiksmīgu lēmumu pieņēma 50 % gadījumos, savukārt atsevišķi īpatņi vēl mazāk gadījumos pieņēma pareizus lēmumus. Kādus tad mehānismus tad izmanto bars, lai pieņemtu optimālu lēmumu.
Profesors Jens Krauze ir viens no galvenajiem pētniekiem saka: „Mēs vēlējāmies saprast vai vienas zivis var pieņemt labākus lēmumus nekā citas zivis. Varbūt zivju baros ir lielāki „eksperti” un tāpēc to bars izskatās gudrāks. Atkārtoti eksperimenti, kuros tika iesaistīti atsevišķi īpatņi neizcēla nekādus īpatņus, kuriem būtu īpašas domāšanas spējas, tāpēc tika nolemts atkārtot versiju. Bara zivīm ir raksturīga pienākumu sadalīšana un katra zivs atbild par noteiktu sfēru. Un patiesi kļuva skaidrs, ka jo lielāks bars, jo ātrāku un pareizāku lēmumu pieņēma zivis”.
Bara uzvedība raksturīga visiem tā īpatņiem. Zinātnieki pierādīja, ka gambūzijas viena ar otru apmainās ar informāciju, pie tam šī informācijas apmaiņa nebūt netraucē baram un nebremzē to. Gluži pretēji tā tie zibenīgi apstrādāta un bars pieņem ātrāku lēmumu nekā viens īpatnis. „Šie rezultāti mūs vienkārši izsita no līdzsvara, jo pastāv uzskats, ka informācijas apmaiņa starp dzīvniekiem aizņem laiku” – piebilst Krauze. Kādā veidā zivis veic informācijas apmaiņu zinātnieki iecerējuši noskaidrot tuvākajā laikā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru