Āliņģa aptumšošana.
Vai ir
nepieciešams āliņgi aptumšot? Uz šo jautājumu viennozīmīgi atbildēt nevar,
nepieciešams noskaidrot, kas breksi var nobiedēt vairāk atklāts vai aptumšots
āliņģis.
 |
Foto no www.katyaburg.ru
|
Raugoties
no dažu metru dziļuma āliņģis ledū ir «attēlots» kā košs plankums, gaišajā ledus
virsmā. Salīdziniet, kā reaģēs cilvēks uz gaismas ķermeni (lampu) vai gaismas
ķermeņu (lampu) rindu. Ja darba vietā gaismas ir pietiekoši, tad mēs vienkārši
nepievēršam tai uzmanību, cik un kādi tie gaismas ķermeņi ir virs mums. Bet
pietiek, ja viena no lampiņām nedeg, kā tas uzreiz pievērš mūsu uzmanību. Tāpat
reaģē arī jebkuras zivis uz gaišo plankumu ledū. Ja gaisma ir vienmērīga, tad
zivis nav tik uzmanīgas, bet tas ir tik ilgi, kamēr gaišais plankums nemainās.
Bieži vien makšķernieks pats netīšām met ēnu āliņģī, kaut vai manipulējot ar
rokām, zivis to uztvers kā briesmu signālu. Kā jau minēju, tad brekšiem nav
laba redze, mazos priekšmetus tie redz no 1 – 2 metru attāluma, bet priekšmetu
kas atrodas jau 12
metru attālumā tas vispār nespēj atšķirt un viņa reakcija ir
pagriezt tam muguru un aizpeldēt. Tāpēc makšķernieka kustības virs āliņģa liek
brekšu baram uzmanīties no iespējamām briesmām, nemaz jau nerunājot par
lielajām zivīm. Brekšu baru nobiedē arī lielas zivs izvilkšana. Droši vien esat
ievērojis, ka izvelkot lielo un plato breksi cope uz kādu laiku pārtrūkst, jo
velkot breksi tas vairākkārt var tuvoties āliņģa malai un ar savu ķermeni
aizsegt to. Zivis nobīstas un aizpeld. Ir nepieciešamas vismaz kādas 10 – 20
minūtes lai bars atkal atgrieztos.
turpinājums sekos
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru