Pie zivtiņas augšējā žokļa ir divi pāri mazu ūsiņu. Muguras spura atrodas muguras vidusdaļā un ir pietiekami augsta. Starp muguras un astes spurām ir tā saucamā taukspura ar dzelonīti priekšējā daļā. Krūšu spuras atrodas ļoti zemu, bieži vien akvārijā samiņi „atpūšas” tieši uz šīs spuras un izskatās diezgan amizanti. Nekādā gadījumā ūdens virsējo slāni pilnībā nedrīkst klāt augi, jo nepārtraukti tiem jābūt pieejai pēc gaisa. Vairums corydoras ir gultnes zivis, kas rakņājas gruntī, līdz ar to paceļas dūņu mākonītis, tāpēc ieteicama filtrācija. Pret ūdens sastāvu šīs dzimtas zivis nav prasīgas, taču nepieciešama regulāra ūdens nomaiņa.
Pieredzējuši akvāristi uzskata, ka corydoras dzimtas samiņus iespējams iedalīt 4 grupās. Pirmajā varētu būt tās zivtiņas, kas lieliski jūtas 20 – 24 ºC un ir viegli pavairojami šajā grupā varētu iedalīt Corydoras aeneus, C. Elegants, C. Eques, C. Macropterus, C. Natteri, C. Paleatus, C. Schultzei un citus. Šīs zivtiņas ir zaļganas vai metāla krāsā, neskaidri izteiktiem plankumiem vai zīmējumiem un pelēkām spurām.
Otrajā grupā iekļaujas tās zivtiņas, kurām ir skaidri redzami plankumi vai svītras vai arī abi divi, zivtiņas ķermenis ir sudrabots. Šo zivtiņu spuras ir caurspīdīgas vai bezkrāsas. Uz muguras spuras ir liels melns plankums, anālo un astes spuru rotā virkne plankumu. Šīs grupas īpatņiem ieteicamā ūdens temperatūra 25 – 28 ºC. Šīs zivtiņas pavairo, taču nereti nārsts beidzas neveiksmīgi, vēl jāpiebilst, ka šīm zivtiņām auglība ir zema. Pie šīs grupas pieder Corydoras agassizi, C. Caquetae, C. Caudimalutus, C. Harldschultzi, C. Julii, C. Melanistius, C. Punktatus, C. Reticulatus, C. Sterbai, C. Trilineatus un citas sugas.
Trešajā grupā ietilpst tādas sugas, kurām ir viena vai vairākas garenas svītras ķermeņa augšdaļā, sāni ir sudraboti, dzelteni vai oranži, vairumam zivtiņu spurām nav rotājumu vai krāsas. Pie šīs grupas pieredzējuši akvāristi iedala corydoras arcuatus, C. Axelrodi, C. Hoesemani, C. Matae, C. Panda, C. Rabauti, C. Schwartzi un citas.
Ceturtajā grupā ihtiologi iedalījuši mazākos dzimtas īpatņus, kas brīvi var peldēt arī ūdens vidējos slāņos C. Cochui, C. Hastatus un C. Pigmaeus.
Noteikt dzimumu jauniem īpatņiem ir visai sarežģīti, lai gan vienmēr tēviņiem muguras spura ir asāka, bet mātītēm apaļāka. Dzimumgatavību sasniegušām zivtiņām dzimumu var noteikt arī pēc ķermeņa uzbūves, tēviņi ir mazāki un slaidāki, savukārt mātītes apaļāka.
Barojas Corydoras gan ar dzīvo, gan ar augu valsts barību. Ļoti jūtīgi tie ir pret sāls klātbūtni ūdenī, tāpēc lietot sāls vannas ārstniecības nolūkos nav ieteicamas, jo var letāli beigties.
 |
| foto no www.pezadicto.com |
Dzimumgatavību sasniedz 8 – 12 mēnešos.
Nārsta noris ļoti interesanti. Zivis (parasti vienu mātīti un divus – trīs tēviņus) nārsta traukā ievieto jau vakarā. Agri no rīta tēviņi sāk dzenāt savu draudzeni, bet pēc tam izlaiž ūdenī pieņus, kurus mātīte savāc mutē. Šajā brīdī mātītes krūšu spuras sakļaujas veidojot tādu kā piltuvīti, kurā viņa iznērš dažus ikriņus. Ar ikriņiem uz krūšu spurām un pieņiem mutē mātīte cēli dodas uz iepriekš attīrītu substrātu (akmeni vai pat akvārija sieniņu), iesmērē to ar izlaistiem no mutes pieņiem un šajā vietā pielīmē ikrus.
Šāda procedūra atkārtojas vairākkārt, kamēr netiks iznērsti visi ikriņi, parasti vienā metienā 100 – 200 ikriņu, kuru diametrs ir apmēram 2 mm. Ikriņu skaits atkarīgs no mātītes izmēriem.
Šādā veidā mātīte apaugļo 100% visus ikriņus. Kāpuriņi izšķiļās pēc 4 – 12 diennaktīm, atkarībā pēc sugas un ūdens temperatūras.
Vēl jāpiebilst, ka corydorasi ir miermīlīgas zivtiņas, kas dzīvo apmēram 3 – 6 gadus.
Beigas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru