Šis un tas par monofīlajām makšķerauklām

Tagad, kad veikalos ir iespējams iegādāties viss dažādāko firmu un kvalitātes auklas, makšķernieks ieejot veikalā apjūk. Viens no galvenajiem faktoriem iegādājoties auklu ir tās diametrs.  Laikam, jau nevienam nav noslēpums, ka darbojoties ar tievāku aukliņu zivis ēsmu ķers pārliecinošāk un drošāk. Bieži vien uz spolītes uzrādītais auklas diametrs ir lielāks, jo nevelti daudzi pieredzējuši copmaņi uz veikalu nāk ar mikrometru un lūdz pārdevēja atļauju izmērīt ieinteresējušās auklas diametru. Sevišķi tas atteicāms uz tievajām aukliņām. Darbojoties ar 0,10 mm auklu copīti tā arī var neredzēt, bet ja uz makšķerītes būs 0,08 mm, tad copītes būs biežākas. Savukārt resnajās auklas 0,28 mm un 0,30 mm sevišķi neatšķiras, bet tagad pavasarī ir jūtama atšķirība kādu aukliņu izmantojat 0,15 vai 0,17 mm. Darbojoties ar pavadiņu kuras diametrs ir 0,15 mm copītes būs biežākas, it sevišķi dienās, kad “zivis ēsmu ņem ar gariem zobiem”. Pie tam ideāli, ja izmērot auklu ar mikrometru auklas diametrs atbilst uz tās uzrādītajam. Uz kādas Latvijā populārās aukliņas ir pat uzrādīts, ka ir pieļaujama diametra svārstība 0,01 mm. It, kā ražotājs godīgi atzīst, ka diametrs ir palielināts, bet varbūt tas ir reklāmas triks. 

Attēlam ir informatīva nozīme

Kāds ļoti kaislīgs copmanis bija dikti apbēdināts, ka uz spolītes uzrādītā celtspēja bija 3,2 kg, bet piesienot maisiņu kurā bija ievietoti 3 kg cukura, tā momentā saplīsa. Izrādās, ka ražotāji uzrāda tās celtspēju, nesienot mezglu. Bet tomēr ļoti svarīga auklas iegādē ir tās celtspēja.

Kā tad pārbauda auklas celtspēju? Vienkāršākais variants ir, kad aukliņa tiek piesieta pie bezmēna (minisvariņiem) un lēni velkot, uzmanīgi vērojot pie kuras atzīmes tā plīsīs. Labi, ja aukliņa notur vismaz pusi uz spolītes uzrādītajam svaram. Pie tam jāņem vērā, ka vilkšana notiek lēni un vienmērīgi, bet zivis uzvedās pavisam savādāk.

      Jo tievāka aukliņa, jo tā ir elastīgāka un mīkstāka, kas nav mazsvarīgs faktors. Populārās un copmaņu bieži apmeklētās ūdenskrātuvēs lielās zivis barības meklējumos un ieguvē ir sevišķi uzmanīgas. Lai nogaršotu maltīti, zivis lēni tuvojas kumosam, tās aiztiek barību ar lūpām, pieskaras tai ar spurām, kas ir jūtīgas, netīšām pieskaras arī auklai. Maņu orgāni zivīm ir labi attīstīti un sajūtot cietu priekšmetu, konkrēti, lai arī tievu liek tai uzmanīties. Pie tam ūdenī ir dažādi ūdensaugi, zari, siekstas, pie kā zivis  pieskaras ar ķermeni, spurām un asti, pie tam zivis to redz un viņām tas liekas dabiski.  

      Monofīlās makšķerauklas svaigumu nosaka šādi. Paņemiet no divām dažādām spolītēm divus vienādus auklas gabaliņus (aptuveni, 10 cm) un stipri turot to pirkstos nolaidiet horizontāli. Tā aukliņa, kuras galiņš  vairāk savīsies zem sava svara būs mīkstāka, elastīgāka un līdz ar to arī svaigāka, tas ir nesen izgatavota un līdz ar to arī drošāka, bet zivīm mazāk redzama.

        Iegādājoties auklu, pievērsiet uzmanību kā tā ir uztīta, tai jābūt vienmērīgi uztītai un pati aukliņa nedrīkst būt bārkstaina. Nevienāds spīdums un tāda, kā matēta krāsa liecina par auklas zemo kvalitāti. Auklai uz spolītes jālaistās un jāspīd, tad viņa ir taisna, līdzena un izturīga visā tās garumā.          

Nobeigumā gribētu aicināt makšķerniekus uz auklas iegādāšanos naudu netaupīt, jo nekur neiet tā kā pie ūdeņiem. Un sava skopuma dēļ varat zaudēt netikai savu sapņu zivi, bet arī dārgu mānekli.