Botia jeb bocijas mūsu akvārijos

Tropiskā pīkstuļu dzimta, kas dzīvo dažādās Dienvidaustrumu Āzijas ūdenskrātuvēs. Turēšanas apstākļi nav sarežģīti, no citām pīkstuļu dzimtām atšķiras, ka ir kustīgas, bieži redzamas akvārija atklātajos iecirkņos, taču obligāti akvārijos jāiekārto slēptuves. Bocijas galvenokārt aktivizējas iestājoties krēslai, lai gan marmora bocija Botia lohachata aktīva ir arī dienas laikā.

Bocijām zem acīm ir mazi asi dzelonīši, kurus bieži vien pat ieraudzīt nevar. Dažas sugas (piemēram Botia daria, Botia geto u.c.) sajūtot briesmas zivtiņas ātri izplēš savus ērkšķus, pie tam tajā brīdi, kad tie izplešas zivtiņas rada specifisku skaņu. Skaņa ir tik spēcīga, ka atbaida lielas zivis, kas bocijas ierakstījušas savā ēdienkartē. Savas skaņas tā izraisa arī medījot, no zivtiņas radītām skaņām apdullinās mazās zivtiņas, tāpēc nedrīkst tās turēt akvārijos ar mazām zivtiņām, piemēram neoni aiziet bojā dažu stundu laikā. Kā bociju kaimiņi jāizvēlas tādas zivis, kurām ir lielas un izturīgas zvīņas, jo ar saviem ērkšķiem var traumēt zivju mīkstos audus.

Barot botijas ieteicams vakarā, neilgi pirms gaismas izslēgšanās. Bocijas ir ļoti rijīgas, sevišķi kad tās vēl ir jaunas. Paēdušām zivtiņām vēderiņš manāmi kļūst apaļāks. Ieteicams bocijām piedāvāt augu barību, jo savādi tās sāks apskrubināt augus. Bocijas apēd ne vien to barību, kas paredzēta viņām, bet arī to ko neapēd citas zivis jeb kas ēdināšanas reizē nokrīt uz gultnes, jo akvārijos, kuros ir dažādas zivis bocijas ir sanitāru lomā.

Bocijas ir kā dzīvi barometri, kas nekļūdīgi spēj noteikt atmosfēras spieda svārstības un paredzēt lietu. Dabā dzīvojošām bocijām nokrišņi nozīmē papildus barību, ko lietus ūdeņi ienes upē, tāpēc pirms lietus akvārijā dzīvojošās bocijas kļūst aktīvas un skrien pa akvāriju pat dienas laikā. Savās dzimtajās ūdenskrātuvēs parasti pirms lietus bocijas ir gatavojas nārstam, bet pēc lietus tām sākas nārsts, nēršot ikrus piemērotās vietās.

Akvārijos nārsto ļoti reti un informācijas par nārsta norisi nebrīvē praktiski nav pieejamas. Ir ziņas, ka dažu bociju tēviņi pirms nārsta kļūst košāki, tas izrok gruntī bedrīti, kuru apsargā, iedzinis tajā mātīti, sākas nārsta spēles. Pēc nārsta tēviņš izdzen mātīti un pats apsargā ikrus.

Nārsto zivtiņas nebrīvē ļoti negribīgi, bet iegūtos mazuļus ir viegli izaudzēt. Tie pārtiek no jebkuras barības, jau mēneša vecumā tie sasniedz 1 – 1,5 cm garumu. Ļoti bieži mazuļu krāsa krasi atšķiras no vecāku krāsas, bet zivī kļūstot pieaugošākām tās iegūst vecāku izskatu.