Makšķernieka ētika

Ir teiciens: “Makšķernieks, makšķernieku pazīst pa gabalu”, pareizāk gan būtu, ka ne tikai jūt pa gabalu, bet arī redz to tuvumā, it sevišķi uz un pie ūdenskrātuvēm. Ja mūsu dzīvē un arī darbā ir kādi principi, tad tādiem jābūt arī tad, kad mēs atpūšamies un atrodamies pie dabas.

(Visu 3 video autors ir Valts Vīze)

      Ļoti daudz ir tādu copmaņu un dabas draugu, kas atrodoties dabā jūt visatļautību. Sak, tas nepieder man un es varu rīkoties pēc sava prāta, ieskatiem un vajadzības, beigu beigās, es par to esmu samaksājis. Šie makšķernieki jeb precīzāk būtu teikt mežoņi, izcērt mežu, kurina ugunskurus atļautās un neatļautās vietās, ķer zivis ar aizliegtām metodēm (drīzāk viņi zivis iznīcina nevis ķer), bet pēc savas “atpūtas” dabā atstāj īstu mēslaini.

       Protams, īstie copmaņi ievēro dažādus dabas aizsardzības noteikumus, makšķerē pēc MK pieņemtajiem noteikumiem, kā arī ievēro ētikas normas.

     Paši galvenie nosacījumi, kas būtu jāievēro makšķerniekiem ir nerakstīti noteikumi, ko varētu nosaukt par makšķernieka ētiku. Nemaz jau nebija tik grūti iemācīties piesiet āķi, izvēlēties pareizo ēsmu, bet daudz grūtāk ir iemācīties pareizi apieties ar dabas bagātībām un sargāt tās. Tiesa, nav pieņemti kopēji makšķernieka ētikas noteikumi, bet ja varētu apkopot visu copmaņu domas un priekšlikumus, tad ņemot par pamatu šos piedāvājumus varētu pieņemt likumu, kas būtu līdzīgs makšķerēšanas kodeksam. Diemžēl šāda dokumenta nav, tādēļ gribētos atgādināt copmaņiem dažus momentus, kas ir nepamatoti aizmirsti.

   Copes laikā mēdz būt dažādas situācijas, vienmēr censties palīdzēt palīdzību lūdzošajam makšķerniekam. Pats arī varat nonākt līdzīgā situācijā.

       Izvēloties makšķerēšanas vietu, jāievēro ir distance, lai nevienam netraucētu. Bet vēl labāk būtu, ja jūs pieietu pie makšķernieka un pieklājīgi pajautātu vai netraucēsiet viņam. Iespējams, ka viņš šo vietu ir iebarojis. Jebkurā gadījumā pieklājīgi pajautājot atļauju, viņš izturēsies labvēlīgi. Divus gadus atpakaļ ar labiem kompanjoniem devāmies pludināt ēsmu uz Mērsraga kanālu, kur pavasaros labi ķeras raudas un teibas. Mūsu atbraukusī četrotne izdalījās, norunājām tikties noteiktā laikā. Aptuveni pēc stundas nāk viens no partneriem un saka, ka esot sabarojis vietu un jau sācis ķert pirmās zivis, kad burtiski divus metrus nostāk nostājās kāds krievu tautības puisis, kas nekautrējoties meta savu āķi tieši uz mana drauga pludiņu, kad šis aizrādījis, puisis kādu brīdi netraucēti makšķerēja, bet tad sava makšķerkāta spici uzlika uz kolēģa pleca.

      - Tu man atkal traucē, - aizrādījis kompanjons.

    - Bet man tā ir baigi ērti, ja tev traucēju, tad vari doties uz citu vietu - atcirta uzbāzīgais copmanis. Manam draugam nekas cits neatlika, kā pamest savu iebaroto vietu un mainīt makšķerēšanas vietu.

     Ziemas copē, kad ledus ir pārklājis visu ūdenskrātuvi, it kā copēšanas vietu varētu atrast jebkurā vietā. Bet ir dienas vai brīži, kad zivis par jūsu piedāvāto ēsmu izrāda minimālu interesi un nākas doties pie tuvākā kaimiņa, lai apjautātos kādi ir viņa panākumi. Un ja kaimiņam ir labāks loms un ja tomēr esat izlēmis apmesties veiksmīgā copmaņa tuvumā un izurbt āliņģi netālu no viņa, vai arī izmantot svešu āliņģi, jo to droši vien ir urbis svešinieks, tad to vajadzētu darīt tikai ar āliņģa patiesā saimnieka atļauju.            Bieži vien esmu novērojis, ka veiksmīgo makšķernieku apurbj no visām pusēm, kas aizbiedē zivis un cope beidzas gan veiksminiekam, gan arī uzbāzīgajiem makšķerniekiem.

       Ziemas copē vajadzētu ievērot, manuprāt, nepārāk sarežģītus nosacījumus. 

    -         Nav ieteicams cirst āliņģus makšķernieka tuvumā, vergas cirtieni aizbiedē uzmanīgās zivis.

-         Nevajag urbt āliņģus tuvāk par 5m no cita makšķernieka.

-         Copi beidzot un gatavojoties doties mājās, nemetiet ūdenī pārpalikušo putru un citu iebarojamo ēsmu, ja kādreiz vēl gribat atgriezties šajās vietās. Visa veida putras uz gultnes saskābst, un tas vienkārši bojās ūdeni.

-         Nemetiet āliņģī vai atklātā ūdenī savus izsmēķus. Pēc zinātnieku veiktajiem pētījumiem pat viens izsmēķis saindē 1m /3 ūdeni, kad visas dzīvās radības aiziet bojā.

Katrs makšķernieks cenšas izvēlēties kvalitatīvus makšķerkātus, pareizi izvēlētu ēsmu un visu pārējo, kas nepieciešams makšķerēšanai. Bet kā ģērbjas mūsdienu makšķernieki? Protams, katrs savādāk, kas nu kuram ir. Kārtīgie copmaņi uzreiz ir pamanāmi jau pa gabalu, jo visi kāti ir noslēpti čeholā, drēbes vienmēr tīras un kārtīgas, pat ja viņš nav nekāds jaunbagātnieks. Arī pie ūdeņiem šādi copmaņi uzvedās cienīgi un ir pieklājīgi pret citiem.

      Makšķerniekiem ir pieņemts dalīties ar informāciju dažādu zivju ķeršanā, parasti viņi netur “sveci zem pūra”, bet iesaka kā būtu pareizāk rīkoties vienā vai otrā situācijā. Protams viņi ir lieli fantazētāji, kas par otra vai dažreiz pat par savām veiksmēm un neveiksmēm var stāstīt stundām, ar katru reizi pieliekot nedaudz klāt. Jo no kurienes tad rodas šie makšķernieku stāstiņi, kurus visi labprāt klausās. Bieži vien esmu ticies ar pieredzējušiem makšķerniekiem, kas ar patiesu un neslēptu lielību stāsta, kā viņi ķēruši zivis vēl 80 gados, kas manī vienmēr izsauc smīnu, jo šie vīri gadiem ejot ir noķēruši stipri vien lielākas zivis nekā tas ir patiesībā (to savukārt esmu uzzinājis no viņu paziņām). Par šādiem makšķerniekiem – lielībniekiem un viņu stāstītā vienmēr zūd interese un arī ticība. Viena no cilvēka labākajām īpašībām ir laipnība, vienmēr ir patīkami ir ar šādu cilvēku apmainīties pieredzē, nekad viņš ļauni nesmiesies par kaimiņa neveiksmēm, bet vienmēr norādīs uz kļūdām, vienmēr palīdzēs, ja tas būs nepieciešams.

Esi pats cilvēks un pret tevi arī izturēsies cilvēcīgi.