Zivis un laika apstākļi.

 

Kādas tad laika maiņas var iespaidot zivis būt aktīvām, un kādas - tieši otrādi padarīt zivis kūtras?

Ļoti daudzi copmaņi pirms posties uz copi interesējās kāds ir atmosfēras spiediens, tas paaugstinās vai krītas, par iespējamiem nokrišņiem un gaisa temperatūru. Bet dažiem vispār vienalga ko sola meteorologi, vienkārši pošas uz copi.

Mēģināsim tomēr tikt skaidrībā kāds sakars ir zivīm ar laika maiņām un kā tās uz tām reaģē.

Lūk, piemēram, gaisa atmosfēras spiediens. Noliegt, ka atmosfēras spiediens iespaido zivju aktivitāti nevar. Par to ir pārliecinājušies daudzi copmaņi. Bet kā iespaido? Viena copmaņu grupa uzskata, ja atmosfēras spiediens paaugstinās, tad tas labvēlīgi iespaido ūdenskrātuves iemītniekus, tā kā copes ir biežākas, bet ja atmosfēras spiediens krītas, tad tieši pretēji. Vai tā tas ir?

Kā iekšēji zivis jūt atmosfēras spiediena maiņu un kā tās uz to reaģē?

No fizikas puses raugoties iekšēji zivis jūt spiediena maiņu, kas veidojas atmosfēras spiediena rezultātā virs ūdens un spiediena ūdenī, tajā dziļumā, kurā zivs atrodas dotajā brīdī. Visticamāk, ka zivis izvēlas tādu dziļumu, kurā spiediens tai ir visoptimālākais, dzīves apstākļi ir pietiekami komforti. Tātad, lai viņas justos labi, tās ir spiestas pacelties un nolaisties dažādos ūdens slāņos. Bet izrādās, ka atmosfēras spiediens tikai daļēji iespaido zivju uzvedību. Ir vēl kāds nemazāk svarīgs faktors, kas iespaido to dzīvesveidu – izšķīdušais skābeklis ūdenī. Tātad zivju uzvedība ir atkarīga ne vien no ūdens temperatūras, bet arī no atmosfēras spiediena, jo augstāks ir atmosfēras spiediens, jo lielāka ir skābekļa koncentrācija ūdenī un otrādi. Lūk, ja spiediens sāk kristies, tad ūdens augšējos slāņos sāk pietrūkt skābeklis un zivis jau ir meklējamas dziļumā. Tieši tāpat ir arī, kad spiediens paaugstinās, virsējā ūdens slānī ir bagātīgi izšķīdis skābeklis un zivis labprāt uzturas šajās vietās.

Ja ir sacēlies neliels vējiņš, kas jauc ūdensslāņus, līdz ar to ūdenī būs vienmērīgi un bagātīgi izšķīdināts skābeklis un zivis būs aktīvas. Bet ja krasi mainās atmosfēras spiediens, tad zivis nespēj atrast optimālo atrašanās vietu un ir mazkustīgas, līdz ar to arī makšķernieks nevar lepoties ar labu lomu.

Starp citu, arī vējš var iespaidot copi gan pozitīvi, gan arī negatīvi. Kā jau minēju, tad neliels vējiņš, “samaisot” ūdens slāņus, bagātina to ar skābekli, kas aktivizē zivis, bet ja uzpūš pēkšņs, stiprs, brāzmains vējš, it sevišķi no ziemeļiem, tad rezultāti arī ir visai bēdīgi.

Jau sen ir zināms, ka ūdens temperatūrai ir liela nozīme gan zivju, gan arī dažādu kukainīšu dzīvē. Piemēram, zivis intensīvi barojas, kad ūdens temperatūra ir +12 – 20°C un pēkšņi uzpūš spēcīgs un auksts vējš, tad, protams, ūdens temperatūra krītas. Tas negatīvi ietekmē siltumu mīlošās zivis karpas, karūsas un līņus. Šādos laika apstākļi šīs zivis cenšas uzturēties dziļākās ūdenskrātuves vietās. Lai gan ir pieļaujami arī izņēmumi, kad vietās kur ir maz skābekļa spēcīgais vējš samaisot ūdeni bagātina to ar skābekli, kas pozitīvi ietekmē zivis, tās kļūst aktīvas un intensīvi sāk meklēt barību.

Bieži ir tā, ka pirms gaidāmā negaisa zivis aktīvi meklē ēsmu, bet vētras laikā zivis par ēsmu izrāda minimālu interesi vai neizrāda to nemaz, līdz brīdim, kad laika apstākļi stabilizēsies.

Karstās vasaras dienās droši vien esat novērojis, ka uzpūšot siltam vējam cope paliek vēl vājāka, jo ūdenī atkal trūkst skābekļa.

Uztraukumu zivju dzīvē rada arī ūdens līmeņa maiņa. Pie zema ūdens līmeņa zivis dodas uz dziļākām vietām, kur barības krājumi nav tik lieli, tāpēc arī viņas ir kļuvušas aktīvas. Bet, kad krasi paaugstinās ūdens līmenis, zivis dodas tuvāk krastam, kur ir daudz ūdensaugu, kā arī pie vietām kur upē vai ezerā ietek mazāka upīte vai strautiņš, kur meklē sev barību.

Zivju pašsajūtu iespaido arī nokrišņi, bet kā? Sarunājoties ar pieredzējušiem copmaņiem, secināju, ka viņu domas dalās. Vieni apgalvo, ja līst lietus, tad uz copi vari neiet, savukārt citi stāsta, ka tieši lietus laikā ir labākā cope. Trešie saka, ka atkarīgs ir cik stiprs ir lietus un kad tas līst. Skaidrs ir viens: lietus iespaido zivju pašsajūtu un zivju aktivitātes ir atkarīgas no tā cik stiprs ir lietus un cik ilgi tas līst. Piemēram, ja vasaras laikā līst neliels lietutiņš, tad tas tikai rosina zivīm apetīti, bet ja ilgstošs, stiprs lietus, tad gaidītā cope var izpalikt. Pie tam lietus laikā ūdens saduļķojās un ir sliktāk saredzama ēsma.

Visus faktorus ir grūti uzskaitīt, kas aktivizē copi un kas nē. Lūk, piemēram, saulaina diena, viss it kā liecina par aktīvu copi, bet tā izpaliek. Kas tad varētu būt par iemeslu? Izrādās, ka katram zivju veidam ir savi saules radiācijas līmeņi, ja tie ir augstāki, tad zivis kļūst mazaktīvas un par barību interesi neizrāda. Protams, arī saulainā dienā zivis piesakās, bet tad, kad saule jau ir zenītā, bet iespējami ir arī izņēmumi. Šādās dienās labāku lomu iespējams gūt ir ēnainās vietās, bet vēl labāk ir makšķerēt vakara krēslā. Bet, lūk, ja diena ir apmākusies, tad zivis var būt aktīvas visas dienas garumā.

Makšķerniekiem droši vien ir jautājums, kad tad ir labākās copes dienas? Laikam jau labākās ir klusās, siltās un bezvēja dienās, dienās, kad debesis ir nomākušās. Pirms negaisa. Pēc ilgstoši karsta laika un dienās, kad ir līst īslaicīgs lietus. Saulainās dienās ar mainīgu mākoņu daudzumu un nelielu dienvidu vējiņu. Lieliskus panākumus iespējams gūt dienās, kad smidzina smalks lietutiņš, ir neliels vējiņš, kas pūš pret straumi.

Bet ir arī laika apstākļi, kad zivis neņem ne lūdzamas. Bieži vien tas ir tad, kad vējš pūš no ziemeļiem vai ziemeļ – austrumiem, kad krasi krītas vai ceļas ūdens līmenis, vētras laikā, kā arī, kad pūš brāzmains vējš ar spēcīgu lietu vai puteņa laikā. Nekādus dižos panākumus nav iespējams gūt dienās, kad vējš pūš pa straumi. Arī karstā laikā zivis ir kūtras. Noteikti esat ievērojis, kad vasarā pēkšņi paliek vēss, to lielisku jūt arī zivis un šādos laika apstākļos viņas par ēsmu interesi neizrāda.