Sapali
ir sastopami gandrīz visā Eiropā. Tiem tīk uzturēties upēs ar tīru ūdeni un
straumi. Diemžēl, tie sāk izzust no nelielajām upītēm, uz kurām ir uzbūvētas
daudzās mazās HES.
Izskats. Sapala
izskats ir visai iespaidīgs, jo tam ir liela galva ar platu pieri, ķermenis ir
stingrs, gandrīz cilindrisks un klāts ar lielām zvīņām. Mugura tiem ir no tumšs
– zaļas līdz pat melnai krāsai, sāni sudrabaini ar dzeltenīgu nokrāsu. Vietām
zvīņas ir ar spīdošu, melni punktainu
apmali. Krūšu spuras oranžas, vēdera un anālā spura – ar sarkanu
nokrāsu, bet muguras un it sevišķi astes spura ir tumši zila. Acis salīdzinoši ar citām zivīm ir lielas,
spīdīgas, ar zaļganīgu plankumu augšpusē. Vispār lielus sapalus var sajaukt ar
ālantiem, tikai tie ir garāki, resnāki un platāku pieri nekā pēdējie. Jaunos
sapalēnus bieži var sajaukt ar baltajiem sapaliem, bet uzmanīgāk ieskatoties
tie atšķiras ar platu rīkli, strupu degunu un tumšāku muguras nokrāsu.
Ihtiologi
ir ievērojuši, ka sapalu mātītes vienmēr ir lielākas nekā tēviņi, bet savukārt
skaita ziņā tēviņu ir vairāk kā mātīšu.
Labvēlīgos
apstākļos sapali var sasniegt diezgan iespaidīgus apmērus. Tomēr pārsvarā makšķernieku lomos nokļūst apmēram 2 – 2,5
kg smagi eksemplāri, ko arī var uzskatīt par teicamiem savas sugas īpatņiem.
Latvijas lielākais reģistrētais sapals ir noķerts 1987. gadā Salacā, tostarp
daudz lielāki īpatņi ir izvilkti citās valstīs. Piemēram, Baltkrievijas rekords
ir 8kg (!!!), šī sapala garums arī ir bijis iespaidīgs – 80 cm. Polijā
lielākais reģistrētais sapals ir bijis 6,3 kg smags, bet Vācijā 4,95 kg,
Austrijā 4,96 kg, Šveices nacionālais rekords ir 3,97 kg
Sapali
aug ļoti ātri un var sasniegt pat 18 gadu vecumu. Zivis, kā zināms aug visu
savu dzīvi, kaut gan jo tās kļūst vecākas, jo to pieaugums samazinās.
Turpinājums sekos
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru