1. Iebarojamās ēsmas sastāvā vairs nav noslēpums
izmantot dažādas eļļas un atraktorus. Nedrīkst ar tām ēsmu „pārsālīt”, tādas
eļļas kā piemēram: anīsu, vaniļas u. c. Pietiek tikai daži pilieni, lai sasniegtu vajadzīgo
smaržu.
2. Vai zināt to, ka pieaugusi brekšu mātīte spēj
iznērst 200 tūkstošus ikriņu, taču 90% no tiem apēd putni, zivis vai arī kāpuri
(mazās zivtiņas) aiziet bojā pirmajās 10 dienās. Dzimumgatavību sasniedz tikai
10 – 45 īpatņi.
3. Vai zināt, ka lomos sudraba karūsām ir tikai
mātītes, sudrabkarūsu tēviņi praktiski nav sastopami. Mātītes nērstos ikrus
apaugļo citas karpu dzimtas zivis (zelta karūsas, līņi, raudas), bet no ikriem
izšķiļas atkal tikai mātītes.
4. Pirms un pēc nārsta zivis vienmēr ir aktīvākas.
5. Centieties tuvoties makšķerēšanas vietai bez
trokšņa un asām kustībām. Ūdenskrātuves krasts vienmēr ir mitrs un ūdens labi
vada akustiku. Zivis dzird katru troksni un cenšas no krasta attālināties.
6. Dažkārt labāk ir izmantot tumšos āķus, kas zivīm
ir mazāk pamanāmi.
7. Iegādājoties jaunas mormiškas un bļitkas ar adatas
palīdzību nogludināt asās cauruma maliņas, kas ir paredzētas piesiešanai pie
auklas, jo pret tām var aukla viegli pārrīvēties.
8. Sliekas vienmēr salien uzglabājamā trauciņa
apakšā, tāpēc makšķerēšanas laikā trauciņu ieteicams uzglabāt apgāztu, bez
pūlēm varēsiet izvēlēties vajadzīgo slieku.
9. Dažkārt ir svarīgi zināt ar ko zivis barojas.
Noteikt to var pārbaudot zivs kuņģa saturu.
10. Aizmigušas zivis nedrīkst glabāt ūdenī. Tās
bojājas acīmredzot. Ieteicams tās ietīt nātrēs un novietot ēnā.
11. Karstā laikā lai saglabātu lomu ieteicams zivis
notīrīt. Pie tam nedrīkst tās mazgāt, bet gan apslaucīt ar sausu lupatiņu vai
zāli un nedaudz iesālīt. Pēc tam jāietin nātrēs un jānovieto ēnā.
12. Karstā laikā vislabāk zivis ir transportēt grozā,
kas pīti no ievas zariem. Tie veicina gaisa apmaiņu, kā arī saulē ....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru