Brīvā dabā sastopamas mazā
pietekā Rio Nanay, kas atrodas Alvarengas ciematā, Loreto, Mainas provincē,
Peru. Šīm zivtiņām patīk sekli ūdeņi, ar pavisam minimālu straumi. Tās vislabāk
jūtas, ja ūdens pH ir 4,0 – 6,0. Savukārt ūdens temperatūrai jābūt 25C° līdz
26C° robežās. Parasti šie rezervuāri ir ar blīvi aizaugušiem krastiem, bet
gultni klāj daudz kritušo koku, zaru, lapu u.t.t. Kaimiņos bieži vien ir tādas
zivis kā mazās haracīnas, nelielās apistogrammas ieskaitot citus nanostomus.
Šī zivs ļoti spilgti ielauzās haracīdu
cienītāju vidū. Pirms 20 gadiem bija atrodami daži fotoattēli, daži raksti par šīm
zivīm. Bija kaut kāda fragmentāra informācija, ka kāds tikko tās ir nopircis,
bet ir informācija ka kāds jau veiksmīgi ir pavairojis. Informācijas trūkums jeb pareizāk būtu teikt
tās nepilnība, ar vienu vārdu sakot, valda pilnīgs haoss.. Un tagad ir pagājuši
20 gadi, un šis nannostomus nav kļuvušas īpaši populāras, informācijas vienalga
trūkst, tā joprojām ir nepilnīga. Manuprāt, tam ir vairāki iemesli. Tas ir
neliels iznērsto ikru daudzums, sarežģīti veiksmīgi sagatavot vaisliniekus
nārstam. Problēmas rodas ūdens pareizai sagatavošanai. Mīkstie un skābie Rio
Negro un Rio Nanai ūdeņi nav gluži tas pats, kas ūdens ar tieši tādām pašām
ķīmiskajām vērtībām dGH un pH. Pareizāk sakot, nebūt ne viens un tas pats. Dažu
Peru upju, tostarp Rio Nanai, ķīmisko sastāvu raksturo ievērojams Na, K, Fe, Cu
jonu saturs. Šie elementi neietekmē barotnes cietību un pH, bet ietekmē tās
vispārējo mineralizāciju. Un mana pieredze šo zivtiņu audzēšanā man lika
aizdomāties par dažādām niansēm.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru