Katram makšķerniekam ir iecienīti mānekļi ar kuriem viņš tic un ar kuriem viņš gūst labākos panākumus, tāpat ir savi noslēpumi ar kuru palīdzību aktivizē zivju pieteicienus, bet ir vesela virkne tādu noslēpumu, ko zina ikviens, bet nereti tas tiek aizmirsts.
Ziemā
zivis izjūt diskomfortu, jo ūdenī tām nepietiek skābeklis, tāpēc nereti cope ir
pavisam vāja. Ja makšķerējat ar mormišku ļoti liela nozīme ir mānekļa lielumam,
formai, krāsai un auklas diametram(jo tievāka aukliņa, jo biežākas būs
copītes). Šajā laika posmā svarīga loma ir ēsmai. Vecu un iztecējušus ķikurus
zivis ņem nelabprāt, svaigi ķikuri uz āķa biežāk atnesīs veiksmi. Bieži vien
neaizstājama ēsma ir vībotņu kāpuri, šie kāpuriņi izdala smaržu kas tīk daudzām
zivīm. Daudzi pieredzējuši makšķernieki mormiškas pasmērē ar saspiesta vībotņu
kāpuriņu sulu. Šī operācija laiku pa laikam ir jāatkārto.
Zivju
aktivitāte mainās, ja izmainās gaisa temperatūra. Ar pirmajiem saliem ūdens
augšējo slāņu temperatūra pazeminās, zivis nolaižas grunts tuvumā kur vēl nav
tik auksta. Tādēļ uz pirmā ledus zivis ir tik aktīvas (izņemot vēdzeles) šīs
zivju aktivitātes ilgst desmit dienas. Šis gads varētu būt izņēmums, jo laika
apstākļi mainās nevis pa dienām, bet pa stundām.
Ja esat
nolēmis makšķerēt jau izurbtā āliņģī un zivis neķeras, tad nesteidzieties to
pamest jo, tas noteikti ir iebarots. Nedaudz vēl iemetot iebarojamo ēsmu un
mēģinot dažādos dziļumos var gūt iespaidīgus panākumus.
Ziemas vidū, svarīgāk nekā jebkad ir izzināt
ūdenskrātuves īpatnības un gultnes reljefu. Tas palīdzēs mājās kārtīgi
sagatavoties gaidāmajai copei, atrast pareizo mānekļa spēli un uzreiz “trāpīt”
zivīgajā vietā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru