Akvārija zivju barošana  un barības veidi

Akvārijā mītošo zivju barošanās īpatnības ir ļoti atšķirīgas  nekā tās savvaļas radiniekiem, kas dzīvo dabā, tāpēc galvenais akvāristu uzdevums ir nodrošināt savām zivīm sabalansētu pārtiku. Ieteicams izmantot kvalitatīvu barību, kuras iespējams iegādāties zooveikalos, protams šīs barības iespējams iegādāties arī internetā. Es piemēram barību pērku kādā Vācijas internetveikalā. Kvalitāte vienkārši teicama, zivis ēd kārām mutēm. Bet nu par visu pēc kārtas. Barojot savas zivis ar sausajām barībām ir vairāki plusi, tās ir drošākas (nevar ievazāt slimības) un ērtāk uzglabājamas. Galvenais trauciņu ar to turēt sausā vietā, lai netiktu klāt mitrums un sekot ieteicamo derīguma termiņu. Barību iespējams iegūt arī dabā, proti ievākt to dīķos.

Katrai no barībām ražotājs veido attiecīgi attiecīgo zivju barošanās īpatnības. Barības var iedalīt trīs grupās: veģetārieši jeb zālēdāji, gaļēdāji jeb plēsīgās zivis un visēdāji.

Visēdāji ir zivis kas var ēst visu, ko viņi var atrast un norīt. To ikdienas uzturā var būt gan augu izcelsmes barība, gan dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas.

Zālēdāji, tā arī saucas par zālēdājiem jeb veģetāriešiem. Viņas barojas ar aļģēm, ūdens augiem, dārzeņu gabaliem, augļiem un citu zaļbarību.

Nu kā redzams, visas zivis nav vienādas, piemēram plēsēji ir gatavi gaidīt savu barības tiesu noslēpušies aiz akmens vai cita dekora. "Veģetārieši" mierīgi ganās gar lapām, pie siekstām vai pie grunts, tur kur jau ir samu un citu uz grunts dzīvojošu zivju valstība. Arī barības uzņemšanā zivis iespējams iedalīt trīs grupās: tās, kas barojas ūdens virspusē, kas barojas visā akvārija tilpumā un galvenokārt tikai uz grunts.

Barības veidi

Akvārija zivju barības izvēle patiesi ir milzīga. Tirgus  ir piesātināts ar dažādiem ražotājiem, kas ražo un piedāvā dažādus produktus, gandrīz visās cenu kategorijās. Šī nozare ir attīstīta ne sliktāk kā starp kaķu un suņu ražotājiem. Parasti nošķir šādus barības veidus.

Pārslas un granulas – populārākais un daudzveidīgākais barības veids, kurā ietilpst kaltētu barības maisījumu daļas, piemēram: pārslas, granulas, pulvera (barība zivju mazuļiem), tablešu, stienīšu u.c. veidā. Parasti šīs barības uzglabā istabas temperatūrā.

Svaigi saldēti dažādi bezmugurkaulnieki, zooplanktons, trīsuļodu kāpuri, artēmijas, dafnijas u.c, vai malti no šiem pašiem produktiem. Parasti šī barība veikalos ir sastopama vakuuma iepakojumos. Piemēram, šo rindu autors savām zivīm sagādā un sasaldē pats. Varu  apgalvot, ļoti interesanta un aizraujoša nodarbe. Šī barība uzglabājama tikai saldētavā.

Gēli ir barība, kas atgādina pastēti un tiek tirgota tūbiņās, līdzīgi, kā zobu pasta vai krēms. Ražotāji uzskata, ka šīs barības ir kā alternatīva saldētajām barībām, jo ir līdzīga pēc uzturvērtībām. Kā liels pluss ir jāmin, ka atvērtā tūbiņa ilgāku laiku var glabāties istabas temperatūrā.

Brīvdienu barība paredzēta tiem, kas ilgu laiku atstāj akvāriju nepieskatītu un dodas, brīvdienās uz nedēļas nogali vai pat īsu atvaļinājumu. Šī barība ir sajaukta ar īpašu ūdenī slikti šķīstošu vielu. Šīm barībām ir bumbas, piramīdas vai vienkārši nūjiņas forma. Tās tiek novietotas ļoti tuvu gultnei vai piestiprinātas pie sānu stikla. Šķīstot barība pakāpeniski atbrīvojas, nodrošinot zivis ar pārtiku. Šāda brīvdienu barība var darboties no vairākām dienām līdz pat nedēļai.

Svaiga augu barība vajadzīga dažām veģetāriešu zivīm, piemēram, Ancistrus Dolichopterus, Hypostomus plecostomus un tropheusiem. Kā barību varat piedāvāt zaļos dārzeņus piemēram, gurķus, mizoti cukini, blanšētus spinātus, pieneņu lapas, nātres u.t.t.

Dzīvā barība dafnijas, odu kāpuri u.c, plēsoņām var piedāvāt arī mazās zivtiņas. Ieteicams, lai zivtiņas būtu mākslīgi audzētas nevis savvaļā iegūtas, tas tāpēc lai izvairītos no akvārija zivju saslimšanas ar parazītiem.

Cik daudz piedāvāt un cik bieži barot zivis

Jautājums nav tik vienkārši, kā sākumā šķiet. Visizplatītākais un vispārīgākais variants ir 2 – 3 reizes dienā aptuveni tik, cik zivis spēj apēst 5 minūšu laikā.

Tomēr ir daudzas nianses, un tas saistīts ar konkrētiem zivju veidiem. Piemēram, daži veģetārieši barojas jeb meklē barību gandrīz nepārtraukti un tiem ir nepieciešama pastāvīga piekļuve barībai. Tādā gadījumā ieteicams stimulēt aļģu augšanu vai piedāvāt zivīm zaļos dārzeņus. Daudzi akvāristi, piemēram, gurķi vai kabaci uz grunts nostiprina ar kaut ko smagu. Plēsēji, gluži pretēji ēd ievērojami retāk, bet vienlaikus uzņem daudz barību. Arī uzvedības  īpatnībām ir sava nozīme. Dažas sugas barošanas laikā ir pārāk aktīvas, un tās neļauj pārāk  ēnām un “kautrīgām” tikt pie barības. Citas zivis ēd tikai krēslā vai pat naktī, pa dienu tās  slēpjas, tāpēc tām barība jāpiedāvā īsu brīdi pirms gaismas izslēgšanās.

Turot zivis vienā un tajā pašā akvārijā ar dažādām barošanas īpatnībām, ir svarīgi nodrošināt, lai visas zivis saņemtu nepieciešamo barības daudzumu. Pretējā gadījumā nepietiekama uztura dēļ var izraisīt veselības problēmas. Par laimi, veikalos barības ir pietiekamā daudzumā un daudzveidībā, lai nodrošinātu visu zivju barošanas īpatnības. Galvenais, ka ir ko izvēlēties.

Ar ko nedrīkst barot akvārija zivis

Ļoti bieži ir dzirdama informācija, ka kā alternatīvu barību drīkst izmantot maizi, cepumus, sieru, olas dzeltenumu u.t.t. Tomēr, lai izvairītos no liekām problēmām, nekādā gadījumā to nedrīkst izbarot akvārija zivīm. Šīs informācijas avots ir iegūts no vecas akvārija literatūras un pārpublicēts dažādās interneta. Iespējams, ka agrākos laikos, kad vēl netika izstrādāta pārtikas ķīmiskā rūpniecība, šādus produktus varētu izmantot, bet pašlaik, diemžēl jāatsakās. Mūsdienu pārtikas sastāvdaļas ir ļoti plašas, un vairākas no tām  ir bīstamas zivju veselībai.

Vēl viens izplatīts nepareizs priekšstats attiecas arī uz plēsējiem jeb gaļēdāju zivju sugām. Bieži vien akvāriju forumos atrodami ieraksti, ka akvārija zivīm var piedāvāt liellopu gaļu, to sirdis, aknas, kā arī citu zīdītāju un putnu blakusproduktus. Galvenokārt esmu lasījis, ka liellopu gaļu drīkst piedāvāt zivīm, kuras brīvā dabā meklējamas Dienvidamerikā. Diemžēl, arī šī informācija ir no novecojušas akvāriju literatūras. Dzīvnieku gaļa satur vielas, kuras zivis nevar sagremot, tas var izraisīt aizcietējumus un pat saindēšanos. Godīgi sakot, jāatzīmē, ka daži plēsēji, piemēram, piraņjas (Serrasalmus piraya) un Trahira (Hoplias malabaricus), kā arī citi lielie sams patiešām spēj sagremot šo barību, jo dabā tām periodiski nonāk liellopi, bet tas drīzāk ir izņēmums no noteikuma.

Vēl viens potenciāli bīstamas barības ir kas pagatavotas no zemas kvalitātes izejvielām. Šādas barības esmu redzējis pārdodoties uz tirgus. Parasti tās pārdod pēc svara vai maisiņos, tie ir ļoti lēti. Tiem nav uzturvērtības, jo visas uzturvielas (ja tās vispār bija), mikroelementi un vitamīni ir ļoti ātri oksidējušies un izgaisuši gaisā vai tie ir mājvieta miljoniem baktēriju.

Tas ir svarīgi!

Jebkuram akvāristam ir jāzina, ko ēd viņa zivis un kuru barību attiecīgam zivju veidam piedāvāt. Piemēram, dažas sami nekad nemeklēs barību ūdens virspusē, savukārt plēsīgās zivis nekad neķers sausas pārslas vai granulas.

Vienmēr ir vērts atcerēties, ka labāk lai zivis ir nedaudz izsalkušas, nekā tās ir pārbarotas. Visa neapēstā barība, kļūs par ūdens piesārņojuma avotu.