Sveiks, bloga lasītāj!

  Ir pagājis kāds brīdis, kopš es šeit neesmu rakstījis, jo tam visam vienkārši neatliek laiks. Pa šo laiku ir notikušas šādas tādas izmaiņas, esmu pametis apsarga darbu pārtikas veikalā, esmu likvidējis savu gailīšu fermu, jo vienkārši tam visam neatliek laiks. Turpinu strādāt veikalā Rotiņš. Jau maijā svinēšu 25 gadu jubileju, kopš tirgoju makšķerlietas. Es jau minēju, ka esmu atgriezies periodiskajos preses izdevumos, bet mans blogs palika novārtā. Viss ir ļoti vienkārši, man visam neatliek laiks, te viens, te otrs rakstiņš un blogam neatliek spēka. Negribas ierakstīt kaut kādas muļķības, gribas ar glanci un tā lai Tev, bloga lasītāj būtu prieks lasīt. 

Pirms vairāk kā 20 gadiem, mani izsauca uz pārrunām Ruduļu Juris, vīrs kuru uzskatu par labāko copes apskatnieku vēl šodien. Nu lūk, es jauns čalis būdams, priecīgs bez gala un lepns, ka pats Ruduļu Juris mani sameklēja. Aizbraucu tajā laikā uz Preses namu, bet pirms iešanas iekšā ierāvu 100 gramus alkohola, man šķiet, ka balzāma. Juris izlasīja manu manuskriptu nolika to uz galda un pavērsies pret mani piebilda: "Tu labi raksti, bet izvēlies ko tu gribi darīt dzert vai rakstīt". Es nosarku, es sapratu, ka tas alkohols bija lieks, ka nevajag jaukt kopā divas nesavienojamas lietas. Principā kopš tā laika vairs nedzeru, bet cenšos rakstīt. Vēl kāds noslēpums, es vakaros un brīvajos brīžos lasu grāmatas, lasu daudz, bet galvenokārt klasiku, Vili Lāci, A. Dimā, Viktoru Igo, Žilu Vernu u.c. To es daru tādēļ, lai man atraisītos valoda, lai man būtu vārdu daudzveidība. Tā lūk.

Un vēl, es veidoju kādu projektiņu, kuru veltīšu savai ģimenei, saviem vecākiem, bet par to vēl klusējam, jo darba ir daudz, ļoti daudz.