Šis dziļjūras iemītnieks izskatās kā izkāpis no Žila Verna "20 000 ljē pa jūras dzelmi" grāmatas lapām. Sava savdabīgā izskata dēļ šīs zivis dēvē arī par jūras velnu jeb "velnzivs".
Galvenās atšķirīgās pazīmes ir milzīgie zobi un lukturītis, kas vienlaicīgi
ir arī makšķere, kas atrodas zivs mugurpusē. Šis lukturītis ir izveidojies mutācijas
evolūcijas rezultātā. Interesanti, ka muguras spuras garums var 4 reizes pārsniegt
pašas zivs garumu.
Šis lukturītis ir ne tikai skaistumam, bet arī kalpo praktiskiem mērķiem, ar šo luktura palīdzību tas pievilina savu laupījumu jeb pareizāk būtu teikt medījumu. Dažādas mazās zivtiņas, kas vienkārši peld uz “lukturīša” gaismu. Dažām šīs zivju sugām pati mute izgaismojas, kas ievērojami atvieglo "medības".
Zivis – makšķernieki ir ļoti rijīgas zivis. Kad tās uzbrūk medījumam, kas
ir daudz lielāks par sevi, bojā aiziet abas zivis. Zivs makšķernieks tajā pašā laikā
aizrijas un aiziet bojā. Jūras velnu zobu struktūras īpatnības dēļ, upuris
nevar aizbēgt, zivs mute darbojas pēc lamatas principa.
Kāpēc zivīm tā makšķere spīd?
Patiesībā gaismu nodrošina īpašas gaismas baktērijas, dzīvo kopā ar jūras velnu
ciešā saskarsmē.
Interesants fakts šķiet arī tas, ka šīs baktērijas nav vienīgās, kas dzīvo ciešā saskarsmē
ar jūras velnu! Šo zivju tēviņi ir “pārvērtušies” par punduriem, kas pieķeras
mātītei pēc satikšanās ar to. Dažos gadījumos jūras velnu tēviņš pēc kāda laika
atgriežas brīvā dzīvē, tomēr specializētākajās sugās partneri paliek kopā uz
mūžu, augot kopā ar asinsrites sistēmām. Dažreiz mātīte vienlaikus nēsā
vairākus parazītu tēviņus. Vienīgais orgāns, kas turpina darboties, ir
dzimumorgāns, kas ražo spermu, kas mātītei ir nepieciešams lai tā vairotos.
Interesantie fakti turpinās
Šāda specifiska zivju vairošanās noveda pie pilnīgas imunitātes zaudēšanas.
Lai izvairītos no partneru atraidīšanas, makšķerniekiem ir jāatsakās no
daudziem imūnajiem mehānismiem. Zinātnieki atzīst, ka viņi vēl nezina, kā zivis
spēj pasargāt sevi no slimībām un patogēniem.
Vēl daži vārdi par vairošanos
Eiropas jūras velnu tēviņi dzimumgatavību sasniedz 6 gadu vecumā, kad ķermeņa
garums ir 50,3 cm, bet mātītes 14 gadu vecumā, kad ķermeņa garums 94 cm.
Interesants ir zivju nārstošanas laiks, pie Britu salām tas ir martā – maijā; bet
pie Pireneju pussalas krastiem janvārī – jūnijā. Nārsts notiek ievērojamā
dziļumā vismaz 400 – 2000 m. Mātītes iznērš ikrus līdz 9 m garās un 90 cm platās
lentēs. Jaunas zivis uz grunts dzīvi “pāriet” 5 – 6 cm vecumā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru