Iebarojamās ēsmas sadalījums pēc mitruma pakāpes

Ja ēsma ir sausa, bumba izšķīdīs no trieciena pret ūdeni un grimstot sadalīsies komponentos. Dažkārt tas lieti noder virsējo slāņu zivju barošanai. Bet tā nav piemērota grunts zivju iebarošanai, kur nepieciešama ilga bumbas spēle, kad barības bumba sadalās un rodas barības mākonis, bet dažas barības daļiņas ik pa laikam uzpeld tādejādi piesaistot zivju uzmanību.

Normāli samitrināta iebarojamā ēsma uz grunts mītošajām zivīm, tādām kā  karpas, brekši, karūsas, raudas, 15 – 30 minūšu laikā, barības bumbiņai jāsadalās daļiņās. Ieteicams bumbiņas sadalīšanos pārbaudīt vizuāli krasta tuvumā.

Arī pārlieku stipri samitrināta iebarojamā ēsma būtībā ir brāķis, kas ir līdzīgs plastilīnam, jo tas nesadalīsies un uz gultnes paliks nepamanīts.

Šķidrā iebarojamā ēsma ir tāda pati kā sausā ēsma. Izmantot iespējams tikai iebarojot no virsas barojošās zivis, kā mīnuss jāmin, ka iemetot šādu ēsmu rodas lielāks troksnis.

Vai zivis arī guļ?

Dažreiz makšķernieki un īpašnieki akvāriji uzstāda jautājums: vai zivis guļ? Šāds jautājums nav nekāds brīnums, jo neviens, nekad nav redzējis zivis ar aizvērtām acīm. Atbilde ir pavisam vienkārša, zivīm nav ko aizvērt, jo tām nav plakstiņu. Atpūšas zivis savādāk kā to dara cilvēki, putni un zīdītāji.

Miegs zivīm ir atpūtas fāze. Visas funkcijas noris lēnāk, ķermenis paliek nekustīgs, bet reakcija novājināta. Dažām zivīm, kas galvenokārt mīt dziļākos ūdeņos iespējams pat pieskarties, tās nejūt ne mazākās briesmas. Atpūstas laikā lielākā daļa zivju kļūst gandrīz nekustīgs, savukārt ir zivis, piemēram tunzivis un haizivis pastāvīgi ir kustībā, bet guļ jeb pareizāk būtu teikt atpūšas tās “apguļoties” ūdenī lai straume nes tās ķermeni. Ja caur šo zivju žaunām neskalosies ūdens zivis var nosmakt.

Dažādu zivju veidu “miega” īpatnības

Zivju atpūtas īpatnības atkarīgas no to šķirnes. Piemēram, astronotus jeb oskari, kuru latīniskais nosaukums ir (Astronotus ocellatus) guļ uz gultnes vai karājas ar galvu uz leju. Klauns zivis, kas ir jūras zivs, vienkārši apguļas uz grunts. Citi veidi vienkārši paliek nekustīgi.

Kā zivis guļ atklātos ūdeņos jeb dabā?

Mencas guļ uz sāniem, butes ierokas smiltīs, siļķes guļ ar vēderu uz augšu un dreifē ūdens straumē. Vairums zivju meklē miegam kādu noslēgtu stūrīti, pioemēram starp akmeņiem vai to plaisām, zivis meklē guļvietu starp aļģēm vai koraļļiem.

Mencas

Taču ne visas zivis naktī guļ. Nakts plēsoņas (vēdzeles un sami) dod priekšroku pa diena gulēt. Pēc nemierīgas nakts arī dienas zivis pa gaismu var dažkārt nosnausties. Visus pārspēj delfīni (taču delfīni nav zivis, bet gan zīdītāji). Tie praktiski neguļ vispār. Atpūtas laikā delfīnu smadzeņu puslodes ir nomodā uz maiņām, lai varētu uzpeldēt līdz ūdens virsmai un ieelpot gaisu. Pārējā laikā delfīnu smadzenēm strādā abas puslodes. Kopumā zivju atpūta atkarīgs no sugas.

 

Ar makšķeri izvilkti 1208 kg

 

Zīmīgi, ka par pašu lielāko zivi, kas no jūras izvilkta ar makšķeri tiek uzskatīta baltā haizivs. Interesants šķiet fakts, ka tieši baltās haizivis visbiežāk uzbrūk neuzmanīgiem ūdenslīdējiem. Šis bīstamais plēsējs tika noķerts vēl 1959. gadā, Austrālijas gleznaino krastu tuvumā, zivs svars bija 1208 kg .

Makšķerēšanas aukla no zirnekļu tīkliem

 

Zīmīgi, ka zirnekļu tīkls ir viens no izturīgākajiem dabīgajiem materiāliem. Piemēram Dienvidamerikā pa šādiem savdabīgiem tiltiem, kas gatavoti no zirnekļu tīkliem un savieno aizas un kokus, pa šiem zirnekļu tīkliem veiksmīgi un bez bailēm lodā pērtiķi. Interesanti, ka šo pērtiķu aktivitātes ievēroja arī Jaungvinejas zvejnieki, kas šos tīklus izmanto zvejniecībā. Tiesa, jāatzīst, ka šie tīkli nav izturīgi un vairākas reizes lietot nav iespējams.

 

Delfīni palīdzēt zvejniekiem

Kā zināms, tad delfīni ir vieni no gudrākajiem dzīvniekiem dabā. Bet domāju maz cilvēku zina, ka šie jauki zemūdens iedzīvotāji bieži vien ņem dalību zvejniecībā un pat palīdz tiem. Jau daudzus gadu simtus delfīnu grupas pie Brazīlijas dienvidu pilsētām uz krastu dzen zivju barus. To manot zvejnieki acumirklī dodas uz sēkļiem un gatavo tīklus. Kad viens no delfīniem noteiktā brīdī un izlec no ūdens, tad tas ir signāls kad zvejniekiem jāizmet tīkli. Zivis, kas izbēgušas no tīkliem, dodas pretējā virzienā, bet te tās sagaida delfīni, attiecīgi zivis kļūst par vieglu maltīti. Interesanti, ka neviens, nekad nav mācījis delfīnus šādiem trikiem. Pirmā informācija par šādu kopīgu zivju ieguves veidu meklējama jau ar 1847 gadu.

Metiens 176 metru attālumā

Bet vai Jums ir zināms, kāds ir tālmetiena rekords izmantojot makšķeri? Vācietis Valters Kimmerovs aizmeta 30 gr atsvaru pārsteidzoši tālu 176 (!!!) metrus!

2 tonnas, tāds ir loms ar harpūnu

 

Ar kuģa klāja harpūnu tika noķerta vēl lielāka haizivs! Šīs haizivs svars bija vairāk kā divas tonnas, bet garums 6,5 metri. Grūti pat iedomāties, kāds spēks bija jāpieliek lai uzvilktu šo zivi uz kuģa klāja un pēc tam nogādāt krastā.

Zivis piesūcekņi

 

Kā zināms, bieži vien makšķernieki par ēsmas zivtiņām  izmanto dažādas mazās zivtiņas. Bet tu zini vai tu ka pie Mozambikas un Madagaskaras krastiem, ir tādas zivtiņas, kas pašas ķer medījumu? Vietējie makšķernieki īpašā veidā piesprādzē zivtiņas pie auklas. Zivtiņas atrodas grunts tuvumā, bet tikko ieraugot ūdens bruņurupuci, tās piesūcas pie rāpuļa bruņām. Makšķerniekam atliek tikai izvilkt to no ūdens.

Kormorāni palīdz makšķerniekiem

Nav mazāk viltīgi ir Japānas un Ķīnas iedzīvotāji. Jau vairāku gadsimtu garumā aziāti dodas “makšķerēt” zivis izmantojot pieradinātus kormorānus. Putnam uz kakla ir uzvilkta īpaša apkakle, kas neļauj tai norīt zivis. Šādā veidā apmierinātais aziāts mierīgi sēž laivā un gaida kad pieradinātais putns atnes tam lomu.