Izmaiņas noteikumos

 Zvejniecības likuma 3. panta pirmo un otro daļu, 5. panta otro un trešo daļu un 16. panta pirmo daļu, ministrija

nolemj:

noteikt Gaujas upes posmā no Strenču tilta līdz Paideru HES aizsprostam makšķerēšanas liegumu ar mākslīgo ēsmu laika periodā no 2023. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. decembrim.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu, Zvejniecības likuma 16. panta sesto daļu lēmums ir izpildāms ar spēkā stāšanās brīdi, un iesniegums vai pieteikums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zobu zivis

      Patiesībā, mēs par tādām zobu zivīm maz ko zinām, dažreiz veikalos ir pieejamas sviesta zivis, kas jau ir pazīstamas. Nu bet tagad par visu pēc kārtas.

Zobuzivju ģints ietilpst Perciformes jeb asaru kārtā. Zivis var izaugt līdz pat 2 m garumam un sasniegt 70 kg svaru. Interesanta ir zobzivju īpatnība, spēja ātri nolaisties lielā dziļumā (līdz pat 2000 m dziļumam) un tikpat ātri nokļūt seklākos ūdeņos. Lielās spiediena svārstības, kas rodas zivij strauji mainīt dziļumu, zobzivīm netraucē. Tāpēc zivis neaprobežojas ar kādu konkrētu medījuma meklēšanas apgabalu, bet vēl kas ir interesants, tad zobuzivis neiepeld virs 60 grādiem dienvidu platuma, viņas izvēlējušās palikt aukstos ūdeņos.

Zobzivis barojas ar sīkajiem vēžveidīgajiem, kā arī citām zivīm. Neskatoties uz iespaidīgajiem zobzivju izmēriem, lielie jūras zīdītāji, tādi kā vaļi, kašaloti (zobvaļi), roņi zobzivis u.c. nekautrējas tos nogaršot.

Un ne velti. Zinātāji pauž, ka zivis tiešām ļoti garšīgas. Tās gaļas tauku saturs sasniedz 30% (tāpēc to sauc arī par "sviesta zivi"), un tā ir bagāta ar vitamīniem un jodu. Arī cilvēks ir novērtējis zobzivs gastronomiskās īpašības un pēdējā laikā tos izķer ar traļļiem. Zobuzivis ir īpaši populāras Japānā un ASV. Kilograms gaļas maksā aptuveni 30 eiro, salīdzinot, ja laša cena ir 11 eiro. Augstā cena piešķīra zobzivīm jaunu segvārdu “baltais zelts”.

Zobenzivis galvenokārt sastopama tālāk uz ziemeļiem (t.i. atrodas tuvāk ekvatoram). Nekontrolētas zobzivju zvejas dēļ 20. gadsimtā ievērojami samazināja šo zivju populāciju. Zobzivju saglabāšanas pasākumi paredz, ka gadā tiek nozvejotas ne vairāk kā 6050 tonnas zivju. Taču šie pasākumi dēļ zivju vērtīgas gaļas izraisīja malumedniecības pieaugumu.

Foto no interneta

 Interneta dzīlēs atradu visnotaļ interesantu līdakas foto. Līdaka aprijusi 4 pieaugušus nēģus un vēl vēlējusies nogaršot spiningotāja piedāvāto mānekli. Lūk, kārumnieces foto:

Indijas okeāna plēsējas

 

    Divmetrīgās zivis, kas “mīl” peldēties Indijas okeāna tropiskajos ūdeņos, sauc par lielajām barakudām. Tās tiek uzskatītas par patiesi bīstamām ūdens stihijas plēsējām, un tā ir taisnība. Jau kopš bērnības zivis mācās plati atvērt muti, kas ļauj barakudai uzbrukt pat ievērojami lielākiem pretiniekiem. Šiem plēsējiem ir divas medīšanas metodes: pasīvā gaidīšana un aktīvais uzbrukums. Gadās arī tā, ka medību instinkta lēkmē barakudas iznīcina daudz vairāk laupījumu, nekā nepieciešams lai remdētu izsalkumu. Ūdenslīdēji bieži ir kļuvuši par barakudu uzbrukumu upuriem. Cilvēki, kuri nejauši nobiedēja vai iztraucēja zivi, tā var radīt sev diezgan nopietnas traumas.