Zobu zivis

      Patiesībā, mēs par tādām zobu zivīm maz ko zinām, dažreiz veikalos ir pieejamas sviesta zivis, kas jau ir pazīstamas. Nu bet tagad par visu pēc kārtas.

Zobuzivju ģints ietilpst Perciformes jeb asaru kārtā. Zivis var izaugt līdz pat 2 m garumam un sasniegt 70 kg svaru. Interesanta ir zobzivju īpatnība, spēja ātri nolaisties lielā dziļumā (līdz pat 2000 m dziļumam) un tikpat ātri nokļūt seklākos ūdeņos. Lielās spiediena svārstības, kas rodas zivij strauji mainīt dziļumu, zobzivīm netraucē. Tāpēc zivis neaprobežojas ar kādu konkrētu medījuma meklēšanas apgabalu, bet vēl kas ir interesants, tad zobuzivis neiepeld virs 60 grādiem dienvidu platuma, viņas izvēlējušās palikt aukstos ūdeņos.

Zobzivis barojas ar sīkajiem vēžveidīgajiem, kā arī citām zivīm. Neskatoties uz iespaidīgajiem zobzivju izmēriem, lielie jūras zīdītāji, tādi kā vaļi, kašaloti (zobvaļi), roņi zobzivis u.c. nekautrējas tos nogaršot.

Un ne velti. Zinātāji pauž, ka zivis tiešām ļoti garšīgas. Tās gaļas tauku saturs sasniedz 30% (tāpēc to sauc arī par "sviesta zivi"), un tā ir bagāta ar vitamīniem un jodu. Arī cilvēks ir novērtējis zobzivs gastronomiskās īpašības un pēdējā laikā tos izķer ar traļļiem. Zobuzivis ir īpaši populāras Japānā un ASV. Kilograms gaļas maksā aptuveni 30 eiro, salīdzinot, ja laša cena ir 11 eiro. Augstā cena piešķīra zobzivīm jaunu segvārdu “baltais zelts”.

Zobenzivis galvenokārt sastopama tālāk uz ziemeļiem (t.i. atrodas tuvāk ekvatoram). Nekontrolētas zobzivju zvejas dēļ 20. gadsimtā ievērojami samazināja šo zivju populāciju. Zobzivju saglabāšanas pasākumi paredz, ka gadā tiek nozvejotas ne vairāk kā 6050 tonnas zivju. Taču šie pasākumi dēļ zivju vērtīgas gaļas izraisīja malumedniecības pieaugumu.