Pavisam īsi par troheusiem

 

Jau daudzu gadus man ļoti gribējās tropheus dzimtas zivis, principā nebija nekādas īpašās prasības, galvenā vēlme bija, lai mājas akvārijā būtu šie jautrie, dzīvespriecīgie, dažbrīd arī nešpetnie tropheusi. Nu jau kādu laiku mans sapnis ir piepildījies.

Mani mājās gaida ne vien mana ģimene, ar uzticīgo šnaucerpuiku Obsidiānu priekšgalā, bet arī jautrs zvaigžņoto tropheusu (Tropheus duboisi), atbrauca viņi, kad viņu ķermeni klāja skaists zvaigžņots zīmējums, zivtiņām pieaugot to krāsojums mainās, arī sasniedzot dzimumgatavību zivtiņu krāsas ir pasakainas. Man patīk vērot, kā zivtiņu „uzvalciņā” pazūd zvaigznes, bet parādās dzeltena svītra, mainās arī galvas krāsa, tā ir zilgani melna. Dzeltenās svītras platums var mainīties atkarībā no dzīves apstākļiem.  

Pirmās ziņas par zvaigžņotajiem tropheusiem parādījās 1959. gadā, kad pirmo reizi ihtiologi to aprakstīja, kā zivi, kas nāk no Āfrikas, no Tangaņikas ezera, sevišķi daudz tās izplatītas ezera ziemeļu daļā, kur no klintīm nolasa aļģes, mikroorganismus un dažādus kukainīšus. Ezerā tropheus sastopami 3 – 15 m dziļumā.

1970. gadā Vācijā, izstādē pirmo reizi tika izstādīti un uzreiz kļuva populāri akvāristu vidū. Šīs ir visai dārgas cihlīdas, kuras prasa īpašus turēšanas apstākļus, par kuriem mēģināšu pastāstīt.

Tropheusi ir tipiskas Āfrikas cihlīdas, ķermenis nav augsts, bet ciešs, galva liela, vidējais lielums 10 – 12 cm, ķermeņa krāsa pieaugušiem eksemplāriem atkarīga no tādiem apstākļiem, kā ūdens un barības kvalitāte.

Tropheusi ir agresīvas zivis, tāpēc tiem nepieciešams plašs akvārijs, ideāli būtu, ja vismaz 200 litrīgā akvārijā ir 10 – 12 eksemplāri, pie tam vēlams, lai šajā grupā ir tikai viens tēviņš. Ja tik mazā akvārijā ir 2 vai vairāk tēviņi, tad starp viņiem ir patstāvīgas ķīvēšanās un spēka izrādīšanās. Šie ķīviņi var beigties arī vājākā eksemplāra bojāeju. Par slēptuvēm un dekorācijām runājot, akvāristu domas atšķiras, vieni apgalvo, ka akvārijā nedrīkst būt nekādu dekorāciju, lasi slēpņu, jo dominējošais tēviņš to uzskatīs par savu un visas zivis, sevišķi savas dzimtas tēviņus dzīs prom, savukārt citi apgalvo, ka šādām slēptuvēm jābūt, lai zivis varētu paslēpties. Es daudz lasīju un meklēju visdažādāko informāciju par zivju uzvedību un beigās izšķīros atstāt akmeņus, lai briesmu brīdī vajātā zivs varētu noslēpties, vēl ne mazāk svarīgs faktors ir, ka uz akmeņiem aug aļģes, kuras zivis labprāt apēd. Šīs zivis lieliski tiek galā ar visām zemākajiem un augstākajiem augiem. Kāds paziņa iedeva man Taizemes papardi, lapas cietas, domāju, ka tropheusi nekādu skādi nenodarīs. Jau no rīta skatos, ka vienīgais zaļums izplūkāts un izraustīts, izkosti lieli robi, pēc 3 diennaktīm no papardes pāri palika tikai sakne, līdz ar to varu apgalvot, ka nekādi augi šīm zivīm neder, visi aizies viņiem pusdienās, kā izņēmums varētu anubias, kuram ir cietas lapas. Ļoti svarīga ir ūdens kvalitāte, tajā nedrīkst būt pārlieku daudz nitrātu un amonija, ideāli, ja akvārijā ir vēl kāds sūknis, kas dzenātu ūdeni. Obligāta prasība ir spēcīga ūdens filtrācija, ik nedēļu jāmaina apmēram 15 % ūdens, jāsifonē grunts. Nedrīkst vienā reizē mainīt pārāk daudz ūdens, labāk biežāk un mazām devām. Vēlamie ūdens parametri ir šādi: temperatūra 24 -28 ºC, ph 8,5 – 9,0, dH 10 – 12. Lūk, it kā galvenās prasības es uzskaitīju.