Personīgais dīķis jeb par dīķiem savā dārzā

 

Kāda veida augsne ir piemērota piemājas dīķim

Vienkāršākais veids kur izveidot dīķi ir smilšmāla vai smilšaina augsne. Šādā gadījumā īpašnieks var izrakt dīķi ar savām rokām, veikt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus hidroizolācijai un piepildīt rezervuāru ar ūdeni.

Ierīkojot dīķi ar piesātinātu ar kūdras ūdeni var, bet būs nepieciešams īpašs aprīkojums un papildu materiāli. Tas sadārdzina.

Lielākā problēma ar augsni ir tad, ja tajā ir tā saucamie peldošie slāņi jeb kustīgie slāņi. Šajā gadījumā augsne visu laiku bruks, bez speciālistu padomiem un palīdzības ierīkot nevar.

Ko darīt ar kustīgo augsni

Ja augsne ir kustīga jāizmanto īpaši metāla profili, kas ir ar noapaļotām sānu sienu malām. Šāds profils tiek iedzīts zemē un tas iziet cauri kustīgajam slānim, blakus tiek iedzīts nākamais profils utt. Rezultātā visa konstrukcija iztur spiedienu. Bet, kā apgalvo speciālisti, šī metode padara darbu tik dārgu, ka privātos zemes gabalos to izmanto ārkārtīgi reti.

Kā dekorēt dīķi?

Dīķa krastus var dekorēt ar akmeņiem, smiltīm, granti vai oļiem. Var gar krastu iestādīt augus, var iestādīt augus tā, lai tie augtu tieši pie rezervuāra malas, nereti augi skars ūdenī. Dīķis bieži ir aprīkots ar apgaismojumu, kas var būt pat peldošs, kā arī strūklaku. Dīķī var ieplūst strauts vai var izveidot vairāku mazāku kaskādi.

Lai sakārtotu dīķa apkārtni, arī šim darbiem jāizmanto piemēroti materiāli: akmens, porcelāna flīzes, kuriem ar lielāks pretslīdes koeficients, protams, var izmantot arī dabīgus materiālus.

Dekoratīvajā dīķī vajadzētu ierīkot plauktus podiņiem ar ūdensaugiem, piemērotākais dziļums būtu 30 cm no ūdens virsmas. Podiņi jāuzstāda tā, lai būtu redzami virs ūdens līmeņa, bet krastus vajadzētu izrotāt ar oļiem vai nelieliem laukakmeņiem.

Personīgais dīķis jeb par dīķiem savā dārzā

 

Kādus materiālus izvēlēties dīķa ierīkošanai un celtniecībai?

Dīķa rakšanas tehnoloģija ir līdzīga peldbaseina iekārtošanai, taču atšķiras dizains. Vispirms tiek izrakta daudzpakāpju bedre, dīķa pamatne tiek nostiprināta un hidro izolēta ar dažādiem materiāliem, lai dīķa ūdenim nepiekļūtu klāt gruntsūdeņi.

Māls. Šajā gadījumā vienkārši tiek izrakta bedre, noņemta vieglā augsne, un smagais māls tiek atgriezts atpakaļ, no kura tiek veidota rezervuāra pamatne. Pēc tam izveido hidroizolācijas sietu un piepilda dīķi ar ūdeni.

Nerūsējošais tērauds. Šī tehnoloģija, pēc ekspertu domām, daudzu trūkumu dēļ šobrīd tiek izmantota ļoti retos gadījumos. Pirmkārt, tas ir  dārgi, otrkārt šādus dīķus izrotāt rada zināmas grūtības, bet daudzās pamatnes šuves noved pie tā, ka laika gaitā starp tām rodas sūce.

Betons. Dīķis, kura pamatā izmantots betons, vairumā gadījumu ir izgatavots ar vertikālām sienām. Dīķim ar betona pamatni nepieciešama drenāža, izolācija, kā arī pa perimetru apbērt ar smiltīm. Vispirms tiek sagatavots armatūras rāmis, pēc tam tiek uzstādītas veidnes un vairākos posmos tiek ieklāts betons. Pēc tam betons aptuveni mēneša garumā “iegūst” izturību.

Stingras polimēru struktūras. Mēs runājam par vannām, kas izgatavotas no polimēra vai gatavām formām, kuras iespējams iegādāties veikalos. Polimēru konstrukcija vienkārši tiek ierakta zemē. Bet šī tehnoloģija nav īpaši piemērota Latvijas klimatam, salu laikā konstrukcija var pārsprāgt.

turpinājums sekos

Personīgais dīķis jeb par dīķiem savā dārzā

 

Kā izveidot savu dīķi lauku gabalā, kādus materiālus izmantot un kam vispirms pievērst uzmanību.

Kurā vietā rakt dīķi?

Dīķa izmēru nosaka vietas īpašnieks, taču ir jāievēro noteikums, dīķim nevajadzētu aizņemt vairāk kā 15 – 20% no teritorijas kopējās platības, bet dīķis var būt mazāks. Piemēram, ja zemes platība ir 800 m2, tad ieteicamais zemes gabals dekoratīvajam dīķim platībā 10 – 15 m2.

Galvenais dīķa atrašanās vietas princips ir tāds, ka dīķim jāatrodas pēc iespējas tuvāk atpūtas zonai. Ideālā gadījumā tuvāk mājām. Jums nevajadzētu vienkārši novietot dīķi brīvā vietnes zonā. Piemēram, ir brīva zeme, un īpašnieks nezina, ko darīt ar šo zemes gabalu. Ja ir doma šo vietas daļu izmantot efektīvi, tad var iekārtot arī atpūtas zonu ar pirti un lapeni.

Lai dīķis mazāk ziedētu, labāk izvēlēties vietu ēnā. Saulē savairojas daudz zilaļģu, dēļ kurām ūdens maina Vēlams, lai dīķis pusi dienas būtu ēnā, tas nedrīkst pārāk sasilt, jo tas ietekmē ūdens kvalitāti, tam jābūt caurspīdīgam. krāsu. Ja vietu izvēlēsies saulainā pusē, tad būs nepieciešamas filtrēšanas iekārtas.

Noteikti jāpadomā par drošības apstākļiem saistībā ar bērniem, ar viņu aktivitātēm un rotaļām. Labāk pašu dīķi padarīt drošāku, ierīkot ar seklā ūdens zonu.

Dārza dīķu veidi

Dekoratīvais dīķis

Dekoratīvajam dīķim jābūt ne dziļākam kā 1m. dīķis vienkārši sniedz iespēju apbrīnot ūdens virsmu. Ja vēlaties tur audzēt dekoratīvās zivis, tad dīķim jābūt vismaz jau vismaz 1,5 – 2 m dziļam, jo šādā dziļumā zivis vieglāk pārziemos. Bet bieži vien dekoratīvajā dīķī ir tikai skaisti augi. Ieteicamā dekoratīvā dīķa platība ir 10 – 20 m2.

Zivju dīķis

Šādam rezervuāram jābūt vismaz 2 m dziļumam, ar filtrēšanas sistēmām. Svarīgi atcerēties, ja dīķī dzīvo foreles, tad ūdenim jābūt aukstam un labai filtrācijas sistēmai. Foreles nepanes kaitīgās vielas amoniju, nitrātu un amonjaka uzkrāšanos, skaidro ūdenī. Zivju audzēšanai ieteicamā dīķa platībai jābūt vismaz 50 m2.

Peldēšanās dīķis

Šāds dīķis jāgatavo ne pārāk dziļš, lai tas ātrāk sasiltu. Ja cilvēks vēlas tajā ienirt, piemēram pēc vannas vai pirts, tad dziļumu vēlams izvēlēties 1,3 – 1,5 m, bet ne dziļāku. Tāpat dīķī ieteicams ierīkot filtrēšanas sistēmas ar ultravioletajām lampām, lai nevairotos nevēlamās aļģes.

Ugunsdzēsības ūdenskrātuve

Šāda dīķa pamatne ir izklāta ar plēvi, bet krasti ir bez dekorācijas. Nosacījums lai būtu pieeja, nepieciešamības gadījumā ugunsdzēsēju mašīna no tās varētu paņemt ūdeni. Ugunsdzēsības dīķa platībai jābūt vismaz 50 m2.

Turpinājums sekos