otrdiena, 2015. gada 10. novembris

Kaut kas par rasborām



Rasboras dzimtas apraksts.
Rasboras plaši izplatītas ūdenskrātuvēs dienvidu un dienvidaustrumu Āzijā, Indonēzijā un Filipīnās. Gandrīz visi šīs dzimtas īpatņi ir bara zivtiņas, kas galvenokārt uzturas ūdens virsējos slāņos. Brīva dabā šīs zivtiņas sastopamas stāvošās un lēni tekošās ūdenskrātuvēs, bieži vien šajās vietās ūdens līmenis nepārsniedz 10 cm. Visas zivtiņas ir izstieptas garumā un saspiestas no sāniem, tikai dažiem eksemplāriem ir īss ķermenis un salīdzinoši augsts ķermenis. Mute vērsta uz priekšu vai uz augšu, ūsu nav. Sānu līnija sākumā nolaižas uz leju un tad veido loku un stiepjas līdz astes pamatnei. Citām dzimtas zivtiņām šī līnija ir nepilnīga. Salīdzinoši lielas zvīņas.
 
Foto no http://www.projectaquarium.com
Akvārijos tiek turētas apmēra 50 rasboras šķirnes.
To turēšanai nepieciešami plaši akvāriji, ar lielu laukumu peldēšanai, tāpat ieteicama tumša grunts. Ūdenim jābūt mīkstam, bet temperatūrai 24 – 25 ºC. Miermīlīgas bara zivtiņas.
Barot rasboras ieteicams ar dzīvo barību, sīkiem odu kāpuriem un vēžveidīgajiem, taču neatsakās arī no kvalitatīvām sausajām barībām.  
Dažu zivtiņu pavairošana ir vienkārša, galvenais ir veiksmīga parteru izvēle, ir bijuši gadījumi, kad vairākas reizes jāmaina partneri, līdz atrod īsto. Sevišķi svarīgi izvēlēties pareizu mātīti, vēlams lai tā būtu jaunāka par tēviņu un nārstotu pirmo reizi. Uz grunts jānoklāj aizsargtīkls un kāds sīklapains augs. Ūdens slānis nedrīkst būt augsts. Parasti veiksmīgu vaislinieku izvēles gadījumā nārsts notiek no rīta. Mazuļu barošana un audzēšana grūtības nesagādā.
Pavairot tādas rasboras kā R. Heteromorpha, R. Maculata, R. Vaterifloris, R pauciperforata ievērojami sarežģītāka. Šajā gadījumā uzmanība jāpievērš ne vien veiksmīgai vaislinieku izvēlei, bet arī speciālai ūdens sagatavošanai. Dažreiz nākas neskaitāmas reizes mainīt tēviņus un mātītes, lai atrastu īstos partnerus. dH 2 – 4º; pH 6 – 6,5, ieteicams būtu ūdeni filtrēt caur kūdras briketēm un nostādināt vismaz 2 – 3 nedēļas. Daži speciālisti iesaka ņemt ūdeni no maziem meža ezeriņiem, galvenais, lai ūdens būtu ar nepieciešamajiem parametriem. Ūdens līmenis dažādām sugām dažāds. Apgaismojumam jābūt vājam un izkliedētam. Nepieciešams izmantot dažādus sīklapainos augus.
Visbiežāk šīs zivis nārsto nākamajā dienā pēc ielaišanas akvārijā. Tēviņi nepiekāpīgi seko mātītēm. Mātītes nērš ikrus uz augu lapām un vai sīklapainu augu biezokņos. Ikriņi lipīgi. Akvāriju ar ikriem nepieciešams aptumšot. Kāpuriņi izšķiļas pēc 24 – 30 h, kādu laiku tie karājas uz augu lapām, bet pēc 3 – 5 diennaktīm tie pārvēršas par mazuļiem un sāk peldēt. Mazuļiem vislabāk piedāvāt infuzorijas un „dīķu putekļus”, vēlāk jau var piedāvāt tiem artēmijas un sīkos vēžveidīgos.  

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Personīgais dīķis jeb par dīķiem savā dārzā

  Kāda veida augsne ir piemērota piemājas dīķim Vienkāršākais veids kur izveidot dīķi ir smilšmāla vai smilšaina augsne. Šādā gadījumā īpa...