Pirmais akvārijs (2 daļa)

Kā tad bez dekorācijām? Ideāli izskatās akmeņi, to krāvumi vai siekstas, kad akvārists cenšas izveidot dabas stūrīti. Un visi šīs pilis, laivas, mašīnas, multiplikāciju filmu varoņi u.t.t paliek veikalu plauktos. Man gribās teikt tas ir bezgaumīgi, lai piedod mani oponenti šajā jautājumā, bet nu manu aci tie nepiesaista. Viņi tikai novērš uzmanību no galvenajiem akvārija iemītniekiem, proti, zivīm un dabīgajiem augiem. 

Foto no akvaristuklubs.lv

Mākslīgos augus var izmantot nārsta traukos, kā substrāts, jo daudzām zivīm, lai veiksmīgi nārstotu tas ir nepieciešams, bet nevajag tos likt dekoratīvajā akvārijā. Redz, dabīgie augi ražo skābekli, zivis tajos rod mājvietu un slēptuves, bet mākslīgie tikai kā darbojas kā atkritumu uzkrājēji.

Kāds tagad iesauksies, bet kā tad gliemežvāki? Tie arī ir nepieciešami, bet… jūras akvārijos vai Tanganjikas ezera akvārijā kopā ar nelamprologus dzimtas zivīm. Citas zivis tajos gluži vienkārši var iesprūst. Kāpēc tādu bāzt iekšā saldūdens akvārijā, piedodiet, es nesaprotu.

Jau minēju, kad plastmasas augiem būtu vieta akvārijā. Droši vien jau atradīsies kāds vai kāda, kas teiks, ka ar plastmasām ir vienkāršāk, tās nav jāgriež, nav jāretina, nav jābaro (jā, jā izrādās arī augiem gribās ēst), bet dzīvie augi patērē to ko zivis izdala. Dzīvajiem augiem nepieciešama gaisma, ir ļoti gaismas prasīgi augi, ir mazāk prasīgi, bet gaisma nepieciešama visiem augiem un jāizvēlas tādi kaimiņi, lasi zivis, kas augus nelietos uzturā. Iedomājieties, esat iegādājies dārgu un retu augu, bet ir zivis, kas apgrauž viņa lapas, ir zivis, kas patstāvīgi izrok auga saknes. Rezultātā dažām populārām zivju šķirnēm, piemēram, zelta zivtiņām vai astronautiem akvārijā nedrīkst būt augi ar vāju sakņu sistēmu, bet pareizāk būtu augus stādīt nelielos puķu podos vai jāpriecājas par mākslīgajiem augiem. Manuprāt, tomēr pareizāk būtu augi podiņos. Kā pirmos augus iesaku valisnēriju, un dažām kriptokarinām, vēl varu ieteikt raglapi, kas patērē nitrītus, citi iesaka arī anubias, kurš piedod jaunajiem akvāristiem viņu pirmās kļūdas. Gaismas prasīgus augus sākumā domāju, ka nevajag, tā teikt vispirms jāuzkrāj pieredze un tad jādomā par augiem no citiem plauktiņiem. Jau vienā savā materiālā pieminēju, ka visi nupat iegādātie augi ir jādezinficē. Tie vieglā sarkano graudiņu šķidrumā un jāatstāj apmēram uz 20 minūtēm. Atcerieties, ka ūdens temperatūra nedrīkst būt zema, tai jābūt vismaz istabas temperatūrā.

Apgaismojums nav nepieciešams zivtiņām jeb pareizāk būtu teikt to prasība apgaismojumam ir niecīga, bet ja akvārijā ir dzīvie augi, tad bez papildus gaismas neiztikt. Parasti akvārija vākos jau ir iemontētas 1 – 2 luminiscētās lampas, sākumā tās pilnībā apmierina akvāristu, bet laika gaitā tas saprot, ka vēl krāšņākas būs zivtiņas, ka vēl labāk augs augi, ja būs specializētās akvārija lampas, ka vēl labāk būs, ja vākā pats vai kāds meistars iemeistaros vēl papildu lampu. Uzreiz vēlos piebilst, ka parastās spuldzītes izmantot nevajag, jo tās patērē enerģiju, spēcīgi silst un patiesībā jēga no viņām ir maza.

Kā pareizi noteikt gaismas degšanas ilgumu. Ja uz akvārija sienām veidojas brūna aļģe jeb kramaļģe, tas nozīmē, ka gaismas ir par maz, savukārt ja akvārija stikli kļūst zaļi, tas nozīmē, ka gaisma ir pa daudz. Parasti pietiek, ja akvārijs tiek papildus apgaismots 8 stundas. Tas nenozīmē, ka lampām jādeg nepārtraukti 8 stundas, var 2 no rīta, tad gaisma ieslēdz 2 stundas pusdienlaikā un tad vakarā, piemēram, no 18 – 21. jau minēju, ka labāk būtu, lai akvārijs atrastos tālāk no loga, savādāk pēc 2 – 3 nedēļām būsiet nevis skaista akvārija īpašnieks, bet gan mājas purva saimnieks. Lai gaisma ieslēgtos un izslēgtos noteiktā laikā domāju, ka sapratāt, ka nepieciešams taimeris.

Turpinājums sekos