Dienvidamerikāņi mūsu akvārijos

Gandrīz visi akvāristi kaut reizi ir turējuši samus, šoreiz ieskatīsimies ancistrus dolichopterus dzīvesveidā. Šīm zivtiņām nav košu krāsu, taču akvāristus šīs zivtiņas piesaista ar savu jocīgo izskatu. Pateicoties slaidajam ķermenim un mutei – piesūceklim ļauj tām brīvā dabā dzīvot straujās upēs centrālajā un Dienvidamerikā. Ļoti viegli atšķirt zivtiņu dzimumus, tēviņiem uz deguna un žaunām tēviņš cīnās ar konkurentiem, bet arī aizdzen mātīti no ikriem.

Foto no akvarium-moskva.ru

Pie ancistrus dzimtas pieder 53 zivtiņas, kuras labvēlīgos apstākļos sasniedz 13 cm garumu. Tēviņi vienmēr slaidāki pār mātītēm, muguras spura tiem augstāka, zivtiņu ķermenis brūns, ar gaišākiem plankumiem, uzbudinājuma laikā zivtiņas kļūst gaišākas. Agresivitāte novērojama tikai starp tēviņiem, sevišķi mazos akvārijos. Tēviņiem uz deguna ir dažāda veida un formas izaugumi, jo vairāk šo izaugumu, jo spēcīgāks ir īpatnis

Ancistrusiem gandrīz nav ienaidnieku, jo dēļ ķermeni aizsargājošām kaula plāksnītēm un cietajai ādai ancistrusi izrādās saviem pretiniekiem „ne pa zobam” un tajā pašā laikā ancistrus tēviņi aizstāvot savu teritoriju vai lakstojoties ap mātīti, zivtiņas var savainoties. Ancistrusi necieš sev līdzīgus un pret sev līdzīgiem izturas nežēlīgi un nereti gūst traumas, taču uztraukumam nav pamata, jo rētas ātri sadzīst. Dienas gaišajā laikā samiņi slēpjas augu biezokņos vai alās, iestājoties krēslai, kad citas zivis devušās pie miera, ancistrusi pamet savas slēptuves un dodas barības meklējumos. Bez mitas tās meklē barību, zivtiņas var pārtikt no aļģēm kas veidojas uz augu lapām, akmeņiem vai akvārija sieniņām. Nereti ancistrusi savas slēptuves pamet arī dienā. Bet atliek strauji pieiet pie akvārija, kā zivtiņas ātri pazūd.

Foto no www.joelsartore.com/

Aizaudzis akvārijs, tā ir ancistrusu paradīze. Pārvietojoties nelieliem lēcieniem tie atrod apaugušu akmeni vai siekstu vai citu priekšmetu tie piesūcas pie tā ar muti un sāk nokasīt no tā savu delikatesi. Tomēr, cik esmu novērojis, tad šīm zivtiņām tīk jaunie augu dzinumi, taču, ja reizi nedēļā kā papildbarība tiem tiek piedāvāta dzīvā barība, piemēram, stobriņtārpi, trīsuļodu kāpuri, vai sausā barība, tad ancistrusi kļūst pavisam laimīgi, tiem ļoti garšo arī svaigi gurķi un salātu lapas. Ancistrusu akvārijos ieteicams bieža ūdens nomaiņa.

Neskatoties uz saviem izmēriem, ancistrusi sajutuši briesmas, izrāda visu savu spēku un aizdzīt no ieņemtās teritorijas šo zivtiņu nav tik viegli, tēviņu spēcīgās krūšu spuras ar aso dzeloni izsauc cieņu, tāpēc nevajag zivtiņu no akvārija ņemt āra ar rokām, bet gan ar ķeselītes palīdzību. Nereti tas ar saviem dzeloņiem sapinās ķeselītes materiālā, no auduma jāizņem uzmanīgi, lai tos dzeloņus nenolauztu.

Zivtiņu kāzu spēles un pats nārsts ir noslēpumā tīts. Man nav nācies redzēt ancistrusu nārstu, jo tad nāktos daudzas stundas pavadīt pie speciāla aprīkota akvārija, bet tādu greznību atļauties sev nevaru, tāpēc priecājos, ka ancistrusu tēviņu, kurš auklē jauno paaudzi un aizdzen no savas teritorijas jebkuras citas zivtiņas, tostarp arī mātītes.

Foto no akvarium-moskva.ru

Mātīte iznērš no 30 – 50 ikriņiem, kuru diametrs ir 2 – 3 mm, ja ūdens temperatūra ir 24 – 26 C, bet pH 6,0 – 7,5, tad kāpuriņi izšķiļas pēc 5 – 6 diennaktīm. Akvāristu domas dalās ikrus kopā ar tēviņu atstāt kopējā akvārijā vai tomēr pārnest uz atsevišķu akvāriju. Par cik nārsto ancistrusi nārsto ļoti bieži, man interese par viņu jauno paaudzi nedaudz noplaka un atstāju visu likteņa varā, pēc kārtējā nārsta, kad mazuļi, jau brīvi sāk peldēt un meklēt barību vien dažiem eksemplāriem izdodas izdzīvot līdz vecumam, kad citi akvārija iemītnieki vairs nenodarīs tiem pāri. Ja tomēr esat nolēmis mazuļus izaudzēt, tad tiem ir jādod artēmijas, sausās barības, kā arī  sasmalcinātas sīksliekas, vai stobriņtārpi. Mazie ancistrusi ātri aug aizaugušos akvārijos, kur atrodama papildbarība aļģes. Interesanti novērot, kā pie bioloģiskā filtra izejas karājas desmit – divdesmit mazas ancistrusu astītes.