Leander dzimtas īpatņi

Leander modestus brīvā dabā Bidžana upē un pie Hanki salas (Tālajos austrumos). Mātītes sasniedz 3 – 4 cm garumu tēviņi par centimetru – pusotru garāki. Pēc savās uzbūves un uzvedības ļoti līdzinās mūsu upes vēzim. Ūsas šīm garnelēm ir pusotras – divas reizes garākas par ķermeni, bet spīles ir mazas. Garneļu priekšējā daļa atgādina knābi, kuras apakšējā daļa ir nedaudz izliekta uz āru. Parasti šīs garneles knābi rotā viens zobs. Ķermenis ir gandrīz caurspīdīgs, tāpēc to krāsa atkarīga pēc apēstās barības un grunts krāsas. Bet tā garneles neizceļas ar košu krāsojumu, tās pelēcīgi brūnganas.

Foto no  http://house-aquarium.ru

Akvārijos šīs garneles izpilda sanitāru lomu, ar spīļu palīdzību spējīgas no grunts izvilt noslēpušos kāpuru. Pieaugušās garneles ātri vien spējīgas likvidēt nobeigušos zivis vai bojāto ūdensauga lapu. Leander dzimtas īpatņi pilnībā ignorē un nepievērš nekādu uzmanību veselām zivīm, ir izturīgas pret dažādām likstām, aktīvas pat gaišajā dienas laikā, savā starpā konfliktē tikai ja ir mazs akvārijs. Iespējams turēt akvārijos ar lielākām un miermīlīgām zivīm.

Lai izvairītos no konflikta savā strapā, tad 100 litrīgā akvārijā ieteicams turēt ne vairāk 10 – 15 īpatņus, bet ja akvārijs aprīkots ar spēcīgu filtrācijas sistēmu tad šo bezmugurkaulnieku skaitu var palielināt. Garnelēm patīk, ja ūdens ir tīrs, bagāts ar skābekli, bet tā cietība nav zemāka par 10º. Šīs garneles iespējams turēt salīdzinoši zemā 15 ºC, taču vislabāk tās jūtas, ja ūdens temperatūra ir 21 – 2 4 ºC, turot tās siltākā ūdenī garneles ātri noveco. Pieredzējuši akvāristi iesaka, ja vien tas iespējams, tad ziemas periodā akvārijā turēt 18 – 20 ºC, savukārt pavasarī pacelt ūdens temperatūru par dažiem grādiem, bet maksimāli augstākā temperatūra 24 ºC  

Kā jau minēju, tad šīs garneles aktīvas ir arī naktī, tās ātri pārvietojas pa grunti barības meklējumos. Sajūtot briesmas tās piekļauj pie vēdera kāju vēdekļus un var veikt asas lēcienveidīgas kustības. Garneles var peldēt arī atmuguriski. Lai gan garneles ir miermīlīgi, bet ja nepietiek barības, tās var apēst saviem mazākajiem un vājākajiem ciltsbrāļiem, tāpēc nepieciešams padomāt arī par slēptuvēm. Garnelēm augot tās maina savas bruņas un šajā laikā ir neaizsargātas. Nereti cīņā pēc barības vai citu iemeslu dēļ garneles var zaudēt vainu vai vairākas ekstremitātes, pēc bruņu atjaunošanās šīs ekstremitātes reģenerējas jeb atjaunojas.

Labvēlīgos apstākļos arī šīs garneles vairojas. Mātīte apmēram 3 nedēļas nēsā simtiem olu, bet kad tās pārvēršas par mazuļiem, tad tās tiek pamestas likteņa varā. Mazuļus grūti izaudzēt, ja tām trūkst barības vai arī ja akvārijā ir netīrs ūdens. Pirmajās dienās jaundzimušās garneles barojas ar mikroaugiem, vēlāk tām jau jāsāk piedāvāt arī dīķu putekļi, vēlāk jau arī var piedāvāt dafnijas un ciklopus. Daudzi akvāristi, lai saglabātu šīs garneles savos akvārijos grūsno mātīti noķer un ievieto speciālā traukā, pēc izšķilšanās mātīti atkal atlaiž kopējā akvārijā. Šajā jaundzimušo inkubatorā tīrīšana jāveic pēc katras barošanas reizes, jo mazuļi netīrību pilnīgi necieš, daži autori uzskata, ka pat ideālā tīrībā labs rezultāts, ja no metiena izaug 20 garneļu.  

Macrobrachium dzimtas īpatņi.

Macrobrachium dzimtas garneles akvārijos tiek turētas visai sen. Šo garneļu galvenā atšķirība, ka tās ir garas spīles, bet ir sugas, kurām viena spīle ir ievērojami lielāka par otru, šī atšķirība galvenokārt novērojama sugas tēviņiem. Visas dzimtas īpatņi ir miermīlīgi, daži spējīgi izaugt līdz pat 15 – 20 cm, kuras izmanto pārtikā. Ir speciālas garneļu fermas, kur šis tiek speciāli audzētas gastronomiskām vēlmēm, konkrēti Macrobrachium rosenbergi.

Arī dabas mīļotājiem ir garneles, kuras ir kompaktas un interesantas arī akvāriju turētājiem. Pirmkārt jāmin Macrobrachium nipponense, kas brīvā dabā meklējama upēs Japānas austrumos. Vienādu izmēru garneles labi sadzīvo savā starpā, konflikts rodas, ja nav pietiekami barības vai arī ir izteikts slēptuvju deficīts. Tēviņi var izrādīties visai teritoriāli un bez traumām ar visām spīlēm būs tikai viens īpatnis, tas ir dominējošais tēviņš, pārējiem var būt traumas, kas radušās cīņās par teritoriju. Pēc novērotāju ziņām nākas secināt, ka šī tēviņa dominēšana nav visai ilga, jo uz šo „krēslu” tiecas un ir arī daudz citu pretendentu. Nav ieteicams turēt kopā ar citu sugu īpatņiem, sevišķi, ja tie ir mazāki tad pie jebkuras izdevības centīsies nodarīt pāri vai pat iznīcināt. Lieliski sadzīvo vienā akvārijā ar tādām zivīm kā Ancistrus dolichopterus un Apistogramma dzimtas zivīm. Neskatoties uz savu visai neparasto izskatu, visai interesanti un amizanti novērot kā Macrobrachium dzimtas garneles cenšas noķert garām peldošu zivi. Aktīvākās tās kļūst iestājoties naktij, garneles var applūkāt spuras un astes zivīm, sevišķi, ja tās zivis ar kuplām astēm un spurām. Tāpat nedrīkst tās turēt vienā traukā ar maza izmēra zivtiņām.

Dzimumgatavību sasniedz 6 mēnešu vecumā. Vairošanās iespējama tikai tad, kad garneles ir pilnībā aklimatizējušās. Mazie garnelēni piedzimst jau pilnībā noformējušies un patstāvīgi. No ikriem izšķiļas pilntiesīgas garneles, kas ir miniatūras savu vecāku kopijas, barojas mazie ar to pašu ko pieaugušās garneles.