Par iebarošanu ēsmu vajadzību makšķerējot ālantus domas dalās, vieni
uzskata, ka to izmantot nevajag, jo zivis tāpat kāri ķer tiem piedāvāto ēsmu,
bet otra copmaņu grupa uzskata, ka tomēr par iebarošanu ir jādomā. Manuprāt
tomēr iebarot ir nepieciešams, it sevišķi, tā ir nepieciešama, kad par ēsmu
esat izraudzījies tārpus, mīklas lodīti vai sautētas grūbas. Bieži vien vietās,
kur ir iemesta iebarojamā ēsma koncentrējas citas karpu dzimtas zivis. Bet tas
ir likumsakarīgi, tā kā iebarošanas ēsmu nepieciešamība lai paliek pašu copmaņu
ziņā.
 |
| foto no https://zelenyjmir.ru |
Iebarojamā ēsma vispirms piesaista raudu, vīķu un pliču uzmanību un tikai
pēc neliela brīža šajā vietā ierodas arī ālanti. Esmu novērojis, ka ālanti pie
iebarojamās ēsmas neuzkavējās tik ilgi kā piemēram brekši, bet “pielido”,
neilgi uzkavējas un atgriežas savā slēptuvē. Šajā salīdzinoši īsajā laikā
ālantu copes ir ļoti biežas un nereti vai uz katru metienu.
Mēneša otrajā pusē ālanti sāk kāri ķert arī ūdenī iekritušos kukaiņus. Šajā
laikā interesants un efektīvs makšķerēšanas veids, izmantojot apaļo plastmasas
pludiņu. Pie vienas no pludiņa austiņām tiek piesieta pamataukla kuras diametrs
ir 0,20 – 0,25 mm, bet pie otras austiņas sienās pavadiņa, kuras diametrs
attiecīgi ir 0,15 – 0,17 mm. Protams, pastāv arī otrs variants, kā piestiprināt
auklu. Aukla jāizver cauri abām pludiņa cilpiņām. Stiprinās pludiņš ar gumijas
aizturēm, bet pavadiņa netiek izmantota. Makšķeres garums atkarīgs no vietas
apstākļiem, bet parasti neizraugos garāku par 4 metriem.
turpinājums sekos
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru