Šis un tas par līņu dzīvi (1 turpinājums)

Kad ūdens ir sasilis līdz 15 – 17 grādiem, sākas līņu galvenais dzīves posms nārsts. Šīs zivis ir izteiktas siltummīles, tādēļ tās aktivizējas, kad saulīte sāk sildīt ūdeni un sajūtama pavasara tuvošanās, tādēļ tās nārsto vēlāk par citām karpu dzimtas zivīm.

Foto Normunds Lagzdiņš

Nārsta process ir “izstiepts”, daudzējādā ziņā tas ir atkarīgs no laika apstākļiem. Visbiežāk līņu nārsts ir novērojams no maija beigām, dažkārt tas var sākties arī jūnija sākumā un ilgt līdz pat jūlija, vai pat augusta mēnesim. Interesanti, ka ikri tiek iznērsti nelielām porcijām, to intervāls var būt 12 – 15 dienas. Protams, mēdz būt arī izņēmumi, ja pēkšņi gaisa temperatūra strauji krītas, līdz ar to atdziest arī ūdens temperatūra un nārsts loģiski var ieilgt, bet tikko laika apstākļi normalizējās, tā nārsts var turpināties. 

Ir dzirdēti gadījumi, ka mātītes nārsto pat augusta mēnesī. Ir vēl kāds interesants fakts, kas ir saistīts ar līņu nārstu. Ir ziņas, ka dažās valstīs, kur stipri ir savairojušās zilaļģes un ūdenskrātuvē ir skābekļa deficīts, nārsts vispār var nenotikt. Iemesls ir ļoti vienkāršs, iznērstie ikriņi var aiziet bojā skābekļa trūkuma dēļ. Varbūt tāpēc ikru attīstība noris ļoti ātri, ja ūdens temperatūra ir sasniegusi apmēram +18 °C, kāpuri izšķiļas jau pēc trim diennaktīm. Kā uzskata zinātnieki, tad krasas temperatūras maiņas un skābekļa trūkuma dēļ līņu ikri un kāpuri var aiziet bojā.

Vidēji līņi dzimumgatavību var sasniegt 3 – 4 dzīves gadā, kad to garums ir apmēram 20 cm, interesanti, ka dažās aizjūras valstīs notiek mazo līnīšu nārsts. Šie līņi ir sasnieguši tikai 5 – 7 cm.

Foto Normunds Lagzdiņš

Ikriņi līnim ir zaļā krāsā, ļoti maziņi, to diametrs ir tikai 1mm. Ikriņi ir pielipuši pie ūdensaugu stiebrājiem. Nārsts, salīdzinot ar citām zivīm (brekšiem, raudām) norit ļoti klusu. Atkarībā no mātītes izmēriem, tā nārsta laikā iznērš 200 000 – 400 000 ikriņu. Nārsts pārsvarā noris rīta stundās, lai gan ir visai pretrunīgas ziņas, ka dažkārt nārsts noris tieši pa dienas vidu.

Lai kā arī nebūtu, bet līņi nārsto 30 – 50 cm dziļās vietās, kur ir daudz ūdensaugu. Mātītei ložņājot pa ūdensaugu biezokņiem seko divi tēviņi. Interesanti, ka viens no tēviņiem vēlas “atšūties” no konkurenta. Mātīte asi pagriežas un peld jau pretējā virzienā, sinhroni ar viņu pagriežas arī tēviņi. Tepat jau ir manāma cita trijotne, kas arī meklē vietu nārstošanai. Līņi nekad nenārsto krasta tuvumā, bet gan pēc iespējas tālāk no krasta. Atradusi piemērotu vietu mātīte iznērš ikriņus, bet tēviņi ātri apaugļo tos. Nārsts ilgst apmēram 20 – 25 stundas un zivis pazūd katra savā virzienā.

Loģiski, ka nārsta laikā zivis par barību neizrāda nekādu interesi.

Izšķīlušies kāpuri pielīp pie ūdensaugu stiebriem un šādā stāvoklī atrodas 2 – 3 dienas. Tad jau pa ūdenskrātuvi peld sīkas, mazas zeltītas zivtiņas, kurām pie astes pamatnes ir melns punktiņš.