Šis un tas par līņu dzīvi (3. turpinājums)

Līņu cope un laika apstākļi.

Līņi, tāpat kā karūsas un līņi ir jūtīgi pret laika maiņu, tāpēc vienmēr pirms doties uz copi būtu vēlams zināt atmosfēras spiedienu, vēja virzienu, mēness fāzes un citas ne mazāk svarīgus apstākļus.

foto no рыбалка.in.ua

Saulains un silts laiks, pie stabila atmosfēras spiediena ir pats labākais copes laiks. Pie tam, ja atrodieties pie ziemeļu vai ziemeļu – austrumu krasta un vējš pūš tieši sejā, tad iespējas uz iespaidīgu lomu ir vēl lielākas.

Tam iemesli ir vairāki:

Pateicoties vējam saules sasildītie ūdeņi tiek atpūsti uz krastu, rodas optimālais temperatūras režīms.

Ēsma visu laiku atrodas kustībā. Šajā gadījumā vējainajā pusē koncentrējas nevien līņi, bet arī citas zivis. Ieteicams vispirms būtu makšķerēt seklajās vietās, kur dziļums ir tikai 1,5 m.

Saulains laiks, bet bez vēja. Šie laika apstākļi jau nav vairs tik labvēlīgi

Ūdens slikti samaisās, tādējādi ātri uzsilst.

Ēsma nekustīgi guļ uz gultnes, kas līņus padara ļoti uzmanīgus.

Apmācies, vēss laiks, pie tam nav vēja un zema atmosfēras spiediena. Nelabvēlīgi laika apstākļi makšķerēšanai

Ūdens praktiski neuzsilst un nesamaisās.

Līņi ir mazkustīgi un par ēsmu izrāda minimālu interesi.

Apmācies, auksts laiks, no krasta pūš ziemeļu vējš. Pats sliktākais copes laiks, jo seklākajās ūdenskrātuves vietās veidojas aukstā ūdens zonas. Līņi par barību neizrāda nekādu interesi. Šādās dienās līņu makšķerēšana jāatliek uz citu dienu un jādodas makšķerēt (spiningot) plēsīgās zivis.

Apmākusies, lietaina, bezvējaina diena, arī atmosfēras spiediens ir zems. Šādās dienās, lai cik tas arī būtu paradoksāli, bet iespējams gūt panākumus. To lielā mērā veicina lietus.     

Tomēr, ir brīži, kad veiksmīgāko copes dienu nevar izvēlēties un jābrauc tad kad ir “iekritusi” brīvdiena. Šādās dienās līņus ieteicams meklēt no 1,5 – 3 metru dziļumā, par ēsmu izmantojot nelielas ēsmas. Piemēram, 1 – 2 nelielas slieciņas vai 3 – 4 baltos gaļas tārpiņus. Pie tam jāraugās lai ēsma tiktu pēc biežāk mainīta. Neskatoties uz dažādām viltībām copītes ir visai retas, iespēja uz panākumiem ir nelielas.

Pārlapojot savu makšķernieka dienasgrāmatu, atradu kādu ierakstu, kas veikts 1993. gada maijā. Makšķerēju Babītes kanālā. Zivis par manu piedāvāto ēsmu neizrāda nekādu interesi. Iepriekšējā nakts bija auksta, gaisa temperatūra bija apmēram tikai + 7 °C. Zāle piekļāvusies zemei un pārklājusies ar salnu. No rīta uz zemi nedaudz palūkojās saulīte, bet tad paslēpās aiz mākoņiem. Ūdens pilnīgi rāms, kā vannā, nespēlējās pat mazās zivtiņas. Pēc ilgāka brīža pie līņiem domātās iebarojamās ēsmas atpeldējušas mazās raudiņas un plicīši. Par šāda izmēra zivīm pat pusaugu runcis būtu izbrīnījies.

Ap astoņiem sāka līt, domāju, ka jātin makšķeres un jādodas mājup. Kamēr sakrāmēju mugursomu, tikmēr cope un savādāka, nekā iepriekš, pludiņa antena sāk šūpoties, piecirtu un... Ilgi gaidītā zivs atkrita atpakaļ ūdenī, jo biju uzsējis 12 numura āķīti. Ātri pārsēju āķīti, uzliku atkal baltos gaļas tārpiņus un pēc piecu minūšu miera stājas, pludiņš atkal sāk šūpoties, piecirtiens un 400 gramu smags līnis jau zivju uzglabājamajā tīkliņā. Aizmirsu par savu nodomu doties mājup, ilgāku laiku pludiņš ūdenī stāv nekustīgi, pēc kādas pusstundas atkal cope un līnis jau iespaidīgāks, savi 800 grami būs. Tā tajā lietainā dienā tiku pie četriem skaistiem līņiem un skaistām karūsām. Lietus zivis bija pamodinājis un rosinājis tām apetīti.

Ap pusdienas laiku lietus rimās un līdz ar lietu rimās arī lielo zivju aktivitātes un ēsmu raustīja tikai mazās raudiņas un pličīši.

Foto no  рыбалка.in.ua

Daudzi copmaņi nepievērš uzmanību mēness fāzēm. Tomēr tām ir liela nozīme līņu, karūsu, karpu un brekšu makšķerēšanā.

Daudzus gadus atpakaļ, kad vēl mēs viens otru saucām par biedriem un kā jau visiem padomju cilvēkiem pienācās atvaļinājums, arī man tika piešķirtas brīvdienas. Uz vairākām dienām devos makšķerēt. Divas dienas loms bija skaists, gan raudas, gan karūsas, gan līņi, pieteicās gandrīz visas ezerā mītošās zivis. Pilns optimisma, ka panākumi atkal ir bezmaz vai garantēti iemetu makšķeres jau iepriekš ķertajās un sabarotajās vietās, bet pludiņš stāv kā sargkareivis nekustīgs. It kā atmosfēras spiediens nav mainījies, arī temperatūra tā pati, pūš neliels rietumu vējiņš, bet copes nav. Jau atgriezies mājās palūkojos kalendārā un ievēroju, ka tajā dienā bija melns aplītis – jauns mēness. Tomēr mēness fāzēm ir liela nozīme.

Augošā jaunā mēnesī zivis aktivizējas līdz pilnmēnesim, lai gan pašā pilnmēnesī zivju aktivitātes zūd, bet panākumi tomēr vēl ir iespējami. Kad mēness sāk dilt, cope ir intensīva, bet zivis vairs nav tik aktīvas, kā augošā mēnesī.

Turpinājums sekos