Mūžīgais mednieks – asaris (1. daļa)

Kāds gudrinieks ir teicis, ka asari atgādina tam lielāko daļu cilvēces dabu: asaris redz, kā kāds iet bojā, bet paši domā vai doties palīgā nelaimē nonākušajam vai nē. Vienmēr jāatceras, ka asari atšķirībā no līdakām nekad nemedī vienatnē. Viņi medī baros, it sevišķi seklumā. Asariem nav vajadzīgs speciāls māneklis, jo viņš ir gatavs ķert visu ko.

Tā savulaik rakstīja Īzaks Voltons grāmatā “Complete angler”, kura iznāca 1653. gadā.

Foto no mana arhīva

Šodien nevienam nav noslēpums, ka asari ir ļoti rijīgi un labprāt medī seklumos. Bet vai asari tagad ir kļuvuši gudrāki un visu ko piedāvāsiet neķers? Šoreiz ieskatīsimies asaru dzīves veidā, kā arī par to kā noteikt labākās asaru makšķerēšanas dienas un mazliet kopā pacopēsim svītrainos plēsoņas.

Asarus (Perca flufiatilis) iespējams atrast vai visās Latvijas ūdenstilpnēs, tostarp arī jūrā un jūras līcī. Tas ir izskaidrojams ar to, ka asaru ikriņi ir ļoti lipīgi un pielīp dažādu putnu spalvām, kas arī iznēsā tos pa dažādām ūdenskrātuvēm.

Dažādā makšķerēšanas literatūrā ir atrodamas ziņas, ka asari spēj sasniegt 50 cm garumu un pat trīs kilogramus svarā. Iespējams, ka šādi eksemplāri ir sastopami, bet parasti ķeras 15 – 25 cm gari eksemplāri, asari kuri ir sasnieguši divu kg svaru ir ļoti liels retums.

Asari barojas pa visu ūdenstilpni, šajās vietās ir liela konkurence barības ieguvē ar citu sugu zivīm. Par pirmo asaru barību kļūst planktons un dažādi kāpuri. Tieši šajā laikā veidojas asaru bari, šie bari dažkārt sasniedz pat dažus tūkstošus zivtiņu, reti, kad šajā barā ir lielāki eksemplāri. Ar šo barību asari pārtiek pirmo dzīves gadu. Barības nepietiekamība ir cēlonis tam, ka asaris nesasniedzis piemērotus izmērus, pārtiek no nedaudz mazākām zivīm, kā pats mednieks. Šādi novērojumi ir vietās, kur ir kūdraina gultne vai arī maz zooplanktona, šādas vietas ir mazie meža ezeriņi. Asaru iecienītākās ēsmas zivtiņas ir mailītes un raudiņas, dažkārt tā ir pašu asaru jaunatne. Ūdenskrātuvēs, kas ir savienotas ar jūru vai jūras līci bieži vien asari ir stipri lielāki. Jo lielāks asaris, jo mazāk tie uzturas vienā barā. Lielie asari bieži vien dzīvo un barojas vienatnē, šis novērojums atgādina līdakas dzīvesveidu.

Asaru ēdelība iedalās periodos, ir brīži, kad tie metas virsū jebkuram māneklim, Bet ir laiks, kad tos nekāda barība neinteresē.

Asaru cope daudzejādā ziņā ir atkarīga no laika apstākļiem. Zivju peldpūslis ir ļoti jūtīgs pret atmosfēras spiediena maiņām. Kad atmosfēras spiediens mainās no augsta uz zemu vai otrādi, tas ir adaptācijas periods un zivis jūtās slikti. Šajos brīžos zivis nebarojas. Dažreiz spiediena pieaugums pozitīvi iespaido copes aktivizāciju. Bet pats labākais copes laiks ir pie jebkuriem patstāvīgiem laika apstākļiem, lai gan pašiem makšķerniekiem patīk saulainas dienas. Tāpat cope ir atkarīga no ūdens temperatūras, bet asari ir siltummīļi.

turpinājums sekos