Akvārija mīti (1. daļa)

Pastāv daudzi mīti par zivīm. Viena daļa no šiem mītiem jau pašā saknē ir blēņas un nekas vairāk, savukārt citiem kaut maza daļiņa no patiesības, bet ir.

1. Zivis izaug līdz akvārija izmēriem

Tās ir lielākās muļķības, kādas vien nācies dzirdēt. Ja tā būtu taisnība, tad iespējams manā akvārijā dzīvotu lielāki sami nekā Daugavā un asaru bari būtu nesaskaitāmi. Iedomājieties un tas viss 240 litros. Ļoti bieži šādi apgalvojumi ir dzirdami zooveikalos no nekompetentiem pārdevējiem, kas nezina kādos apstākļos vienas vai otras zivtiņas ir turamas. Diemžēl bieži vien cilvēki zivtiņas tur nelabvēlīgos apstākļos. No kurienes tad radies šāds mīts? Daudzas zivis ar laiku kļūst kūtras, neaktīvas, tas viss ir no pārlieku maza akvārija. Zivtiņas turētājam šķiet, ka tā ir sasniegusi akvārija izmērus. Patiesība slēpjas tur, ka zivtiņai ir radušās problēmas ar veselību dēļ nepiemērotiem apstākļiem. Diemžēl šādu zivtiņu dzīves ilgums krasi samazinās.

Lai izvairītos no tā akvāristam būtu jāzina viss par attiecīgo zivtiņu. Nedrīkst iet uz veikalu un pirkt pirmo zivi kas iepatīkas. Vispirms ir jāievāc informācija un tikai tad var veikt pirkumu. Atcerieties, ka lielais vairums zivju jūsu tuvējā veikalā ir jaunuļi un pavisam droši var teikt, ka drīzumā tās izaugs ievērojami lielākas.     

2. Zivis nedzīvo ilgi

Šis mīts izriet no iepriekšējā punkta. Daudzi akvāristi jūtas laimīgi, ka viņu zelta zivtiņa dzīvo jau trešo gadu, viņi uzskata, ka tas ir šai sugai cienījams vecums. Patiesība ir tā, ka zelta zivtiņas spēj sasniegt ievērojami cienījamāku vecumu, pārsvarā zivis dzīvo apmēram 5 – 7 gadus, ir jau arī izņēmumi, piemēram karpzobes, kas dzīvo 3 – 6 mēnešus un gailīši, kas dzīvo apmēram 3 gadus.

Lai zivtiņas nodzīvotu pēc iespējas ilgāk, tām nepieciešams nodrošināt viņu prasības, ieskaitot trauka lielumus, filtrācijas sistēmu un arī kaimiņus.

3. Turēt zivis apaļā stikla akvārijā ir normāli

Zooveikalos vēl pārdodas šie akvāriji, kas bija ļoti populāri pērnā gadsimta 60 gados, tajos iespējams marinēt gurķus, taču tie nav piemēroti nevienas zivtiņas turēšanai. Ir 2 galvenie principi. Pirmkārt, tas ir mazs tilpums jebkurai no zivīm. Otrkārt, ūdens virsma šādā akvārijā ir pārāk maza salīdzinājumā ar ūdens daudzumu. Liela platība ir svarīga gāzes apmaiņai. Neskatoties uz to, ka zivis dzīvo ūdenī, viņām ir nepieciešams skābeklis, un, ja viņām trūkst, viņas var noslīgt, gluži tāpat kā arī mēs.

Taisnstūra vai kvadrātveida akvārijs nodrošina daudz lielāku virsmas laukumu un tāpēc ir daudz labāka izvēle nekā apaļais akvārijs.

4. Filtri zivīm nav nepieciešami

Nē, veikala darbinieki nemēģina izmānīt no jums papildus naudu – jūsu zivīm tiešām ir vajadzīgs filtrs. Zivīm ir izkārnījumi un lai novērstu veselības problēmas, ir nepieciešams pēc iespējas efektīvāk šos izkārnījumus izvākt. Filtrs arī palīdzēs pārveidot zivīm iegūto kaitīgo amonjaku mazāk kaitīgos nitrītos un pēc tam nitrātos.

Filtru izvēle ir tiešām iespaidīga, ļoti daudz kas atkarīgs no tā, kas dzīvo akvārijā. Ideālā gadījumā filtram ir jānodrošina gan mehāniskā, gan bioloģiskā filtrācija, tad ūdens būs  perfektā stāvoklī, bet zivs laimīgas un veselas. Jūras akvārijam ir nepieciešams papildu aprīkojums.

5. Pastāv arī tāds uzskats, ka ja ir filtrs, tātad nevajag mainīt ūdeni

Atvainojiet, bet arī tā nav taisnība. Periodiski nomaiņa ir nepieciešama, sevišķi tas attiecināms uz pārapdzīvotiem akvārijiem. Ideāli būtu veikt ūdens nomaiņu reizi nedēļā, apmēram 20 – 30% no kopējā akvārija tilpuma. Nitrātu (NO3) līmenis ūdenī nedrīkst pārsniegt 50 daļas uz miljonu (jūras akvārijiem - vēl zemāk), un tas ir iespējams tikai ar regulāru daļēju ūdens nomaiņu. Jāveic ūdens testēšana, jo testu rezultāti noteiks cik bieži jāmaina ūdens. Periodiskā ūdens pārbaude palīdzēs jums saprast, cik bieži un cik daudz ūdens ir jāmaina. Turklāt ir nepieciešams pārbaudīt nitrātu saturu krāna ūdenī, jo dažās vietās līmenis var būt diezgan augsts. Šajā gadījumā var palīdzēt apgrieztās osmozes filtrs, ko var iegādāties labākajos zooveikalos.

Turpinājums sekos