Ieskaties zandartam acīs (1. daļa)

Pēdējā laikā aktivizējušies ir zandarti. Patiesi iepriecinošas ziņas ienāk no vienas vai otras ūdenskrātuves. Nolēmu nedaudz ieskatīties zandartam acīs. 

Foto no copeslietas.lv

Izmēri, svars un vecums.

Zandarts spēj sasniegt pat 130 cm garumu un 20 kg svaru (pēc ārzemju preses datiem), bet šīs ziņas tomēr ir visai apšaubāmas, jo Austrijas nacionālais rekords ir 18,37kg, Somijas rekords ir 16,5kg, Polijas lielākais zandarts esot svēris 15,6kg, bet Šveices nacionālais rekords ir tikai 10,75kg. Latvijas lielākais zandarts ir noķerts Daugavā, tas noticis ir 2011 gadā, bet rekordista svars ir 11,800 kg. Tāds ir Latvijas rekords zandartu kategorijā. Iespaidīga zivs, vai ne?

Lielie zandarti, kuri ir sasnieguši 6 kg svaru makšķerniekiem “piesakās” ļoti reti. Lomos parasti ir 45 – 70 cm gari īpatņi, kuru vidējais svars ir apmēram 3 kg. Protams, arī par šādu eksemplāru makšķerniekam ir prieks.

Zinātnieki ir secinājuši, ka zandartu mātītes savas dzīves periodā aug ātrāk nekā šīs sugas tēviņi. Visātrāk šīs cēlās zivis attīstās dzīves pirmajos divos – trīs gados. Protams, ka ne visa gada garumā zandarti aug vienmērīgi, jo iestājoties vēsam laikam to augšana noris ļoti lēni, bet iestājoties ziemai zandartu augšanā vispār nav novērojams progress. Vienā ūdenskrātuvē var dzīvot viena vecuma dažāda izmēra zivis. Viengadīgās zivis ir 10 – 25 cm garas, bet trīsgadīgie eksemplāri ir 30 – 40 cm gari. Interesanti, ka zivis, kas dzīvo dažādās ūdenstilpnēs var atšķirties pat par 10 – 20%, viengadīgo zivju garums ir 15 – 20 cm, bet septiņgadīgie eksemplāri ir 50 – 70 cm gari. Viss atkarīgs no ūdenskrātuves barības bāzes, jo vairāk barības, jo ātrāk zivis attīstās. Dzimumgatavību zandarti sasniedz dažādos dzīves gados, to pirmais nārsts var notikt gan otrajā dzīves gadā, gan arī piektajā gadā, kad to ķermeņu garums ir sasniedzis 25 – 40 cm. Interesants šķiet fakts, ka pēc dzimumgatavības sasniegšanas zandarti aug stipri vien lēnāk.

Zandartu ūdenskrātuve – Daugava.  

Labas un interesantas zandartu vietas ir Daugavas baseinā, protams, ļoti daudz kas ir atkarīgs no gultnes reljefa, jo pēdējos gados esmu dzirdējis no daudziem makšķerniekiem, ka vienas sezonas laikā upe vai ezera krasts izmainās līdz nepazīšanai, līdz ar to arī mainās ūdenskrātuves gultne.

Daudzu gadu garumā brīvdienas pavadīju kādā skaistā vietā pie mūsu likteņupes – Daugavas. Parasti izbraucu piektdienas vakaros, lai divas dienas varētu ļauties savam vaļaspriekam – makšķerēšanai. Tur tika noķertas daudzas skaistas zivis, tostarp arī zandarti.

Foto no www.pinterest.fr

Pagājušajā gadā atkal vairākas reizes mēroju tālo ceļu uz savu zandartu vietu, bet no zandartiem ne vēsts. Šajā vietā pārsvarā makšķerēju uz dzīvajām ēsmas zivtiņām. Dažkārt divu – trīs stundu laikā pieteicās skaisti zandarti (sasniegta diennakts norma 5 zandarti), kuru svars bija 1 – 3 kg. Citas plēsīgās zivis šeit pieteicās, bet ļoti reti.

Te kārtējo reizi atbraucu uz savu zivīgo vietu, bet no zandartiem ne vēsts. Tagad te plosās asari, pie tam diezgan smuki 300 – 400 gr smagi. Nākamajā rītā nolēmu, ka jāmaina vieta, arī ēsmas zivtiņas izraudzījos lielākas, bet rezultāts tas pats, tikai asari. Izmēģināju arī visdažādākos vizuļus. Kāds vietējais vīrs deva padomu, lai es braucot vēl pāris km tālāk, zandarti no šejienes esot pazuduši vēl rudenī.

Bet tomēr kur pazuduši zandarti?

Turpinājums sekos