Vasaras
mēnešos asari jāmeklē vietās, kur ir nogrimušas siekstas, kā arī tās ir
aizaugušas. Dienās, kad saule stipri karsē asari dodas uz nedaudz vēsākām vietām, tie ir jāmeklē
dziļumā. Ir novērots, kad vējš pūš uz krastu, tad arī asari labprāt uzturas
krasta tuvumā, jo tas sanes asaru iecienīto barību, dažādus kukainīšus un sīkās
ēsmas zivtiņas, kuras uzturas baros, jo tā vieglāk ir ieraudzīt plēsoņas un
izvairīties no briesmām. No rītiem un vakaros šie bariņi pajūk, taču asari to
labi zin, tādēļ rītausmās un vakara krēslās asari uzturas ēnainās vietās,
krasta tuvumā.
 |
| Foto no mana arhīva |
Sevišķi
karstās dienās zivis attālinās no krasta, kur ūdens ir vēsāks un barība mazliet
aktīvāka. Šeit dziļumā arī paši asari var paslēpties no saviem ienaidniekiem.
Zivis ir izvietojušās lielā laukumā, tādēļ ir grūti atrodamas. Bet iestājoties
vakaram asaru medības atsākas, jo mazās zivtiņas sekodamas planktonam, dodas
tuvāk krastam.
Mailītes un raudiņas glābdamās no medniekiem bieži vien
izlec no ūdens, tādējādi norādīdamas vietas kur meklējami asari. Svešās un lielās
ūdenskrātuvēs tieši tāpat makšķerniekam zivju atrašanās vietu nodod kaijas, kas
rīko mazuļu medības, tātad asari ir kaut kur tuvumā.
Lieliska
vieta kur meklēt lielos asarus ir upju grīvās. Asarim ne sevišķi tīk sāļais
jūras ūdens, tādēļ viņš tālu neiepeld, bet šajās vietās ir atrodama lieliska
barība. Seklumā asari ir meklējami no rītiem un vakaros, dienas vidū tie
meklējami dziļākās vietās, kur ir daudz ūdensaugu.
turpinājums sekos
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru