Mormišku pasaulē (4. daļa)

Iedomājieties situāciju, ka mazs sudraba pilieniņš ir sastidzis 5 cm no gultnes. Mazākā kustība un pilieniņš pieskaras gultnei un pēkšņi asaris saķer savu bēgošo “upuri”.

Kas tad par lietu? Zivju sānu līnija un dzirde veic kaut kur līdzīgas funkcijas, bet starp tām ir arī atšķirība. Kā jau minēju ar sānu līniju zivis sajūt ūdens sakustēšanos, dažādas ūdens vibrācijas un  atmosfēras spiediena maiņu, kā arī sānu līnijas receptori uztver infraskaņas ar 5 – 25 hz frekvenci, ko zivis ar dzirdes orgānu uztvert nespēj. Šis maņu orgāns visām zivīm nav vienādā attīstības pakāpē, līdzās zivīm, kam ir pilnīga sānu līnija, pazīstamas daudzas sugas, kam sānu līnija ir nepilnīga vai arī tās nemaz nav.

Tātad, zivis ir spējīgas sajust vismazāko skaņu pat lielā ūdens dziļumā. Mūsu noķerto asari šoreiz piesaistīja “kukainīša” spēle un barības lielums. Barības lielums bija tāds ar kuru asari pārsvarā barojas un tiem tas neliekas svešs. Asaris ar savu sānu līniju sajūt “pazīstamās” un “nepazīstamās” barības kustības.

Sekojot mānekļa darbībai, makšķernieks var gūt ļoti daudz vērtīgas informācijas. Tā piemēram, vairums copes ir brīdī, kad māneklis paceļas no gultnes vai arī atrodas tiešā tā tuvumā, tāpēc makšķerniekam ir jāzin kāda spēle ir vienai vai otrai mormiškas formai. Pie tam svarīgi ir zināt kā mormiška spēlē ūdens dziļumā, spēle kaut nedaudz mainās, spēle mormiškām mainās arī saskaroties ar gultni.

Mormiškas formas izvēle ir atkarīga no ūdenskrātuves specifikas, kā arī makšķerēšanas apstākļiem. Lai gūtu panākumus nepieciešams ir ļoti daudz eksperimentēt. Tāpat savus novērojumus ieteicams pierakstīt, jo vēlāk šie novērojumi var būt ļoti aktuāli. 

Turpinājums sekos