Pavisam īss ieskats zivju dzīvē (3. daļa)

Zivju izskats

Zivis ir ūdens mugurkaulnieki, kas elpo ar žaunām. Ķermeņa temperatūra zivīm mainās atkarībā no apkārtējās vides temperatūras. Ķermeņa forma zivīm ir ļoti dažāda. Labi peldošajām ir slaids, vārpstveida ķermenis. Mazkustīgās zivis ir plakanas. Zušiem un nēģiem ir garš un tievs ķermenis, kas piemērots dažādu šķēršļu pārvarēšanai.

Zivs ķermeni var sadalīt trīs daļās: galva, viduklis un aste.

Vairumam zivju ķermenis ir klāts ar zvīņām. Mazas zvīņas uz ķermeņa parādās, kad zivtiņa ir sasniegusi 1 – 2 cm garumu. Zvīņu skaits nemainās, taču zivij augot mainās to izmēri. Tieši pēc zvīņām iespējams noteikt zivs vecumu, tās augšanas ātrumu, pēc gadiem kad zivtiņa sākusi nārstot, dažkārt iespējams noteikt pat dzimšanas vietu.

Gada laikā uz zvīņas veidojas viena platā josla vasarā un viena šaurā josla (rudenī un ziemā), tāpēc zivju vecumu iespējams noteikt ņemot vērā divas joslas, kas summā ir viens gads.

Zivīm izšķir pāra un nepāra spuras. No nepāra spurām galvenā ir astes spura. Pie nepāra spurām pieder arī muguras un anālā spura. Pāra spuras ir krūšu un vēdera spuras un pāra spuras ir tās ko zivs vienmēr kustina.

Galvenās kustības zivis izdara ar asti. Lielām zivīm, kā lašiem, samiem un līdakām astes muskuļi ir ļoti spēcīgi attīstīti.

Zivis savā starpā “sarunājas” ar žaunu vāku, spuru un peldpūšļu palīdzību. Zivis rada tūkstošiem visdažādāko skaņu. Dažas sit ar īpašiem muskuļiem pa peldpūsli, citas šņirkstina zobus.

beigas