Šis un tas par vimbām (4. daļa)

Par iebarojamām ēsmām presē ir atrodami daudz un dažādi raksti un par makšķerēšanu rakstošo ļaužu nostāsti, kas dzirdēti no citiem vīriem, kuriem spalva tā neklausa.

Kādu visnotaļ interesantu un jāatzīst viltīgu iebarojamās ēsmas recepti atradu vācu valodā iznākošajā žurnālā “Blinker”. Tās sastāvs ir šāds: auzu pārslas, sausiņi un konservēta kukurūza. Pievienojot šķidrumu kurā atrodas kukurūza un vārītu ūdeni šī masa kļūst smaga un bieza. Par aromatizātoriem nepieciešams izmantot vaniļu, anīsu, var izmantot arī citas smaržvielas. Domāju, ka nav svarīgi vai aromatizatori tiek izmantoti eļļas vai pulverīša veidā. Aromatizātori  piesaista daudzas baltās zivis, arī vimbas.

Varbūt izklausās nedaudz neparasti, ka vimbu makšķerēšanā izmanto konservēto kukurūzu. Pie tam kukurūzas graudiņi pie iebarojamās ēsmas masas jāpievieno pašās beigās, aptuveni ¼ no kopējās masas.

Eksperimentējis ar iebarojamām ēsmām esmu daudz, dažādās Latvijas upēs un ezeros, gan Ventā, gan Gaujā, gan arī arī Lielupē. Arī panākumi ir bijuši dažādi. Esmu mēģinājis izmantot arī kukurūzas graudiņus un ievēroju, ka labākie panākumi ir bijuši tieši Abavā. Iespējams, ka šajā Kurzemes upē nav tik daudzveidīga barība. Mēģināju izmantot arī kukurūzas miltus, bet šie milti vairāk piesaista mazās zivtiņas (raudas, pličus).

Protams, esmu mēģinājis kukurūzu likt uz āķa, gan vienu pašu, gan kopā ar dažādiem tārpiņiem un kāpuriem (baltajiem, sliekām un ķikuriem), panākumi visnotaļ viduvēji, bet makšķernieks jau nekad nebūs apmierināts ar savu lomu, vienmēr par maz.

turpinājums sekos