Šis un tas par vimbām (5. daļa)

Daudzi makšķernieki dodoties vimbu “medībās” pārsvarā izmanto dzīvnieku valsts ēsmas, bet panākumus iespējams gūt arī ar “smaržojošo maizi”. Svaiga maize jāapstrādā ar vaniļu un uz vienu diennakti jāieliek plastmasas maisiņā tā, lai tai netiek klāt gaiss, pie tam maizei jābūt pēc iespējas svaigākai. Nākamajā rītā jau ir gatava lieliska ēsma, gandrīz visām baltajām zivīm. Gatavojot šo ēsmu, parasti izmantoju vaniļas cukuru. Šis cukurs no maizes izsūc mitrumu, tāpēc pirms “iekonservēt” maizi, politelēna maisiņa iekšpuse ir mazliet jāsamitrina un kārtīgi jāaizsien. Šādā veidā gatavotā ēsma nezaudē lipīgumu un labi turas uz āķa.

Vimbas iespējams noķert gan ar gruntsmakšķeri, gan ēsmu pludinot pa straumi. Šoreiz gan vairāk par ēsmas pludināšanu.

Kustīga ēsma pievērš daudz lielāku zivs uzmanību nekā stāvoša – “nestrādājoša”. Laižot ēsmu pa straumi vai arī lēni pavelkot pa ūdenskrātuves gultni, var gūt labus lomus. Šo makšķerēšanas veidu sauc par ēsmas pludināšanu un var pieskaitīt pie aktīvās makšķerēšanas, jo visu laiku kāts jātur rokās – par sēdēšanu nav ko domāt. Sevišķi populārs šis makšķerēšanas veids ir pavasarī, kad upes atbrīvojušās no ledus, kā arī rudenī. 

turpinājums sekos