Paaugstināta ūdens temperatūras ietekme uz akvārija zivīm

Karstā vasaras periodā dzīvokļiem un privātmājām bez gaisa kondicionēšanas bieži ir ievērojams gaisa temperatūras pieaugums, kas noved pie akvārija ūdens uzkaršanas. Protams, šajā laikā sildītāji kļūst nevajadzīgi, bet akvāristiem jādomā, kā pasargāt zivis un akvāriju no pārkaršanas.

Uzreiz vēlos atzīmēt, ka lielākā daļa tropu zivju sugas spēj veiksmīgi izturēt ļoti siltu ūdeni (apmēram 30°C), tāpēc pats temperatūras pieauguma fakts nav tik būtisks, taču slēgtā ekosistēmā pārkaršana var radīt negatīvās sekas.

Kas tad akvārijā var notikt?

Problēma Nr. 1. Pēc fizioloģisko likuma skābeklis izšķīst daudz sliktāk nekā siltā ūdenī, tāpēc tā koncentrācija pārkarsētā akvārijā ātri samazinās. Zivis sāk piedzīvot hipoksiju, kas izpaužas kā pastiprināta žaunu kustības, vēlme palikt tuvāk ūdens virsmai, rīt gaisu caur muti.

Turklāt augstās temperatūrās ietekmē paātrināta organisko atlieku sadalīšanās (neapēstās pārtikas daļas, ekskrementi utt.), Kuras oksidācija arī patērē daudz atlikušo skābekli.

2. problēma. Atšķirībā no zīdītājiem zivīm nav spēju regulēt savu ķermeņa temperatūru. Tāpēc siltā ūdenī tām vielmaiņas procesi noris straujāk, metabolisms paātrinās. Šajā situācijā zivīm vajag nedaudz vairāk barības nekā parasti, viņām visu laiku prasa ēst, akvārists protams tās atkal baro, bet zivis nespēj visu to apēst, daļa nokrīt uz gultnes un bojā ūdeni.

3. problēma. Pirmās un otrās problēmas savstarpējā ietekme – jo vairāk zivju patērē barību, jo vairāk tās ražo organiskos atkritumus un līdz ar to ūdenī paliek mazāk skābeklis.

Kā samazināt ūdens temperatūru

1. Pieslēdziet kompresoru, pieslēdziet 2 vai pat vēl labāk 3 izsmidzināmos aerācijas akmeņus. Tas kaut nedaudz, bet palielinās skābekļa daudzumu. Labākais jeb ideālākais efekts tiek panākts ja airācijas akmeņi izsmidzina mazus gaisa burbulīšus.

2. Biežāk mainiet ūdeni, vēlams sifonējot grunti, dariet to 2 vai pat vēl labāk 3 reizes nedēļā. Tas samazinās organisko atkritumu daudzumu un ļaus Jums atsvaidzināt ūdeni, atdalot dažus slāpekļa cikla un citu izšķīdušo savienojumu produktus. Zivīm tas noteikti nekaitēs.

Svarīgi: svaigajam ūdenim, kas tiek pieliets klāt ir jābūt tādam pašam vai vismaz līdzīgam pēc ķīmiskā sastāva.