pirmdiena, 2019. gada 3. jūnijs

Senas atmiņas iz manas dzīves

     Apmēram pirms 40 gadiem mani vecāki bija brālēna kāzās par vedējiem. Kāzas, kā jau kāzas, ēšana, dzeršana, dziedāšana un dejošana. Mēs sīkie (man 10 gadi) izdauzījāmies riktīgi, bet šoreiz ne par to.
       Nākamajā dienā paši tuvākie braucām pie jaunā pāra uz brokastīm. Atceros apmēram 30 cilvēki, mēs ar māsu protams arī (māsa 4 gadi jaunāka). Radi dzīvoja pilsētas centrā senlaicīgā mājā 5 stāvā ar liftu. Uzbraucām augšā, iegājām iekšā, viss kā parasti, bet pie galda savu fāteri neredzu, domāju, gan jau tūlīt nāks. Pēc brīža šis nāk un sāk stāstīt kā viņa kolēģis kļuva par atturībnieku. Lūk, viņa stāsts.   
      Par cik patreiz ir ļoti aktuāls jautājums par alkoholisko dzērienu pārdošanas nu protams arī lietošanas ierobežošanu, neliels padoms tiem, kas vēlas kļūt par atturībniekiem, ziniet nesen mans kāds kolēģis kļuva par atturībnieku, viņš vairs vispār nelieto alkoholiskos dzērienus un es pierakstīju viņa stāstiņu, varbūt tas Jums palīdzēs: "tiklīdz kļuvu par atturībnieku, iznīcināju visus savus degvīna krājumus izvilku korķi no pirmās pudeles un tās saturu izlēju izlietnē... nu protams, izņemot vienu mēriņu ko izdzēru.  Izvilku korķi no otrās pudeles un tās saturu izlēju izlietnē.... nu protams, izņemot vienu mēriņu ko izdzēru,  izvilku korķi no trešās pudeles un tās saturu izlēju izlietnē.... nu protams, izņemot vienu mēriņu ko izdzēru. Pēc tam izvilku korķi no ceturtās izlietnes, un izlēju pudeli mēriņā, nu protams arī ko izdzēru, pēc tam izvilku pudeli no korķa, izdzēru izlietni, bet pārpalikumu, pārpalikumu salēju mēriņā, pēc tam izvilku izlietni no nākošā mēriņa un korķus salēju izlietnē. Pēc tam aizkorķēju izlietni ar mēriņu, ielēju degvielu pudelē un izdzēru korķus. Nu pēc tam, pēc visu trauku iztukšošanas kļuvu par atturībnieku!"
        Pēc katra trauka "iztukšošanas", viņš padzērās no šņabja pudeles un kļuva arvien pilnāks, beidzis savu runu viņš turēdamies pie sienas izgāja otrajā istabā. Māsa raud. apkārtējie smejas, bet man mute vaļā, es nesaprotu, kā tik ātri mans fāteris sadzērās, tak viņš tikai iemalkoja, liftā taču braucām kopā viņš bija skaidrā, atbraucām tak ar mašīnu. Pēc minūtes fāteris apsēdās pie galda, it kā nekas nebija bijis... Labi turpinu darboties tālāk... 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Pavisam īsi par troheusiem

  Jau daudzu gadus man ļoti gribējās tropheus dzimtas zivis, principā nebija nekādas īpašās prasības, galvenā vēlme bija, lai mājas akvārijā...