Kā “darbojas” zivju peldpūslis?

Zivju peldpūšļi ir tie, kas ļauj zivīm pārvietoties ūdenī augšup vai lejup. Kā tas darbojas? Zivis dzīvo trīsdimensiju telpā, lai kustība uz augšu un uz leju būtu jākontrolē ar minimālu enerģiju. Peldpūslis nodrošina zivīm neitrālu peldamību, tāpēc to pārvietošanās uz augšu un uz leju prasa pavisam nelielas pūles.

Šis hidrostatiskais orgāns ir gaisa necaurlaidīgs maiss, kas jau vēsturiski veidojies no  membrānas, kas līdzīga kā zarnām.

Iespējams, ka sākotnēji pirmatnējās zivīm peldpūslis attīstījās kā papildus elpošanas orgāns, kā piemēru varu minēt Arapaimu. Tad evolūcijas rezultātā attīstījās cilvēku plaušas   un zivju peldpūslis.

Dažām zivīm ik pēc brīža (aptuveni reizi pusstundā) jāuzpeld ūdens virspusē pēc gaisa, bet citām peldpūslis piepildīts “zem spiediena” ar gāzei līdzīgu vielu, galvenokārt skābekli, kas zivs asinīs nonāk no īpaša gāzes dziedzera.

No aptuveni 425 mūsdienu zivju dzimtām dažām apmēram 80 dzimtām peldpūšļa nav vispār vai tas ir slikti attīstījies.

Zivis bez peldpūšļa parasti ir zivis, kas galvenokārt dzīvo uz grunts. Principā, šīm zivīm šī īpatnība ir priekšrocība. Noteikti šajā sakarā ir jāpiemin zivis kas dzīvo lielos dziļumos, kur pārāk augsts spiediens novērš gāzes burbuļu veidošanos uz zivju ķermeni. Daudzām ātri peldošām zivīm, piemēram, tunčiem, nav peldpūšļa vispār, iemesls pavisam vienkāršs, šis orgāns traucē zivij veikt ātru vertikālo kustību.

Peldpūšļa sekundārā loma ir arī dzirdei un skaņai. Daudzas uz grunts dzīvojošās un mazkustīgās zivis, piemēram, sams ir zaudējušas peldpūšļa hidrostatisko funkciju, bet pats orgāns ir saglabājies, pateicoties dzirdes funkcijai. Eņģeļa sams (Pimelodus pictus)  un haizivs sams (Hexanematichthys lookanni), izmanto peldpūsli, lai sajustu brīdinājuma skaņas.