Mans pirmais akvārijs

Laikam jau katrs no mums ir redzējis akvāriju, vieni zooloģiskajā dārzā, citi zooveikalā, bet citi savukārt to ir redzējuši pie drauga mājās. Katrs akvārijs savā ziņā ir unikāls, jo tas ir iekārtots atbilstoši katra personīgajām vēlmēm. 

Foto: Igors Vinogradovs

Mana aizraušanās ar akvārijiem sākās laikam 1977.gadā, kad tikko beidzu pirmo klasi. Kāds draugs man uzdāvināja vienu gupiju, kas nekavējoties tika ielaista tējas glāzē. Pēc minūtēm piecām septiņgadīgais puika jau ielaida savu zivtiņu puslitra burciņā, kurā zivtiņa dzīvoja apmēram divas – trīs dienas. Un tad kļuvu par sava pirmā akvārija īpašnieku. Tā tilpums bija apmēram 16l, uzdāvināja man arī grunti, kuru daudz nedomādams iebēru akvārijā, ielēju krāna ūdeni un ielaidu zivtiņu. Bet zivtiņai taču vienai skumīgi. Kopā ar mammu aizbraucām uz vienīgo zooveikalu Vecrīgā, kur iegādājāmies dažas, kā man likās, pašas skaistākās zivtiņas – skalārijas jeb kā toreiz teica spurlapas, kas gan drīzumā aizgāja bojā. Nebija taču nekādu zināšanu, to, ka vajadzīgs “speciāls” ūdens, un ka nepieciešama ir zināma temperatūra, tilpums un barība. Sākās lielā informācijas meklēšana. Kļuvu gudrāks ar katru dienu. Trešajā klasē ar šo “slimību” sasirga vai visi klases puikas. Notika zināšanu apmaiņa un tika gūta salīdzinoši liela pieredze. No savām kļūdām mācījos, un drīzumā jau kļuvu par Maskavas jauno akvāristu kluba biedru, jo Rīgā jau nekā tamlīdzīga nebija. Vēlāk jau viens no dibinātājiem Latvijas Akvāristu klubā, diemžēl klubs aizgāja nebūtībā, tagad esmu Harkovas Akvāristu kluba biedrs. Auga interese, jo daudz lasīju grāmatas par akvārijiem tiesa gan krieviski, jo citās valodās informācijas praktiski nebija pieejama. Vienlaicīgi turēju vairākus akvārijus. Vienā dzīvoja pirmā mīlestība – gupijas, citā nārstoja labirintzivis (gailīši, gurami) un tad nāca kārta arī cihlīdām, kas, manuprāt, ir skaistākās un gudrākās zivis.

Tagad mana bērnu dienu grāmatu, rakstiņu un bildīšu kolekcija ir stipri vien papildinājusies ar grāmatām dažādās pasaulēs valodās, dažas ir ļoti retas, piemēram vārdnīca, kura izdota vien 500 (!!!) eksemplāros. Nu jau vairākus gadu desmitus pats rakstu par zivīm un akvārijiem. Ukraiņi uzaicināja darboties viņu žurnālā "World Fauna", rakstu krievu valodā. Gūti ir panākumi, arī starptautiskā mērogā, protams bijušas arī neveiksmes.

 Tā aizsākās mīlestība uz akvārija zivīm, mīlestība, kura turpinās nu jau vairāk kā 40 gadus.

Jebkurš cilvēks tuvāk iepazīstoties ar akvāriju ierauga visdažādāko krāsu gammu un formu zivis. Nezinoši cilvēki domā, ka kopt un uzturēt akvāriju ir ļoti sarežģīti, bet patiesībā tā tas nav.

Visu nepieciešamo tagad ir iespējams iegādāties zooveikalos, galvenais lai atļautu līdzekļi un būtu vēlēšanās.

Pastāv pamatots uzskats jo lielāks akvārijs, jo mazākas ir rūpes par to. Lielais ūdens tilpums rada zivīm un augiem dzīvošanai nepieciešamos apstākļus un pieredze liecina, ka lielā rezervuārā ir vieglāk uzturēt optimālo bioloģisko līdzsvaru.

Iesācējiem ir ieteicams iegādāties akvāriju, kura tilpums ir apmēram 80 – 100 litri. Šāda tilpuma akvārijs ir pietiekami pārskatāms un zivis jūtas līdzīgi dabiskiem apstākļiem. Protams, to nevajag pieņemt kā likumu, jo arī mazāka tilpuma akvārijā ir iespējams ieraudzīt zivis visā to krāšņumā.