Interesantas lietas par karūsām (1. daļa)

1. Dabā ir sastopami divu paveidu karūsas sudrabkarūsas jeb baltās un zelta karūsas jeb sarkanās. Interesants šķiet fakts, ka japāņi tieši no sarkanajām karūsām savulaik izveidoja zelta zivtiņu, bet vēlāk tapa daudzi to paveidi, kurus pazīst praktiski jebkurš akvārists. Ja sakrustot balto un sarkano karūsu, tad dzīvot spējīgas ir tikai mātītes. Karūsu ikrus apaugļot var sarkano karūsu tēviņi, bet dažkārt apaugļotāja lomu var uzņemties arī karpas un pat līņi, ja vien viņi ir šajā ūdenskrātuvē. 

2. Karūsas ir ļoti kaprīzas zivis, piemēram, šodien tās aktīvi ķer mušu kāpurus, bet jau pēc pavisam īsa brīža, tās vēlas nobaudīt maizes lodīti pa kuru lodā mēslu slieciņa. Tieši tāpēc pieredzējuši copmaņi dodoties uz copi ņem līdzi vairākas ēsmas.

 3. Vairākos ap Rīgu esošajās ūdenskrātuvēs ir karūsas hibrīdi jeb zelta un sudraba karūsu krustojumi. No sarkanajām karūsām šīs zivis mantojušas spēju izdzīvot seklās ūdenskrātuvēs ar mazu daudzumu skābekļa, bet no sudrabkarūsām spēju pielāgoties zemām ūdens temperatūrām. Zelta karūsas rudeņos kļūst mazaktīvas, pazeminoties ūdens temperatūrai tās ierokas dūņās, savukārt hibrīdi vēl joprojām aktīvi meklē barību.

4. Karūsām lieliski attīstīta oža, tās spēj atšķirt visus sīkumus, kuras ūdenī atstāj vai rada dažādi dzīvie organismi.

5. Ja karūsas ir neaktīvas, tad vajadzētu ņemt talkā kādu efektīvu sentēvu metodi, proti, nepieciešams ar garu rīksti saduļķot ūdeni vietā, kurā plānots makšķerēt. Kopā ar dūņām “gaisā” pacelsies arī dažāda barība, tostarp visu zivju iecienītie trīsuļodu kāpuri. Jau pēc pavisam īsa brīža šajā vietā parādīsies sīkās zivtiņas, bet nedaudz vēlāk interesi par viegli iegūstamu barību izrādīs arī lielāki eksemplāri.

Turpinājums sekos