Danio dzīves stāsts

Pasaulē pastāv apmēram 45 danio veidi, kuri atrodami  Dienvidu Austrumu Āzijā, Ziemeļaustrumu Ķīnā un Bangladešā. Pats vārds danio ir cēlies no bengāliešu vārda „dhani”, ko tulkot varētu, kā „uz rīsa lauka”, šoreiz ieskatīsimies danio rerio dzīves stāstā, kas Latvijā ir populārākais no visiem citiem danio veidiem. To latīniskais nosaukumus ir Brachydanio rerio. Šīs mazās un dzīves priecīgās zivtiņas brīvā dabā ir meklējamas Indijas Austrumos un Bangladešā. Eiropā tās tika ievestas tikai XX gadsimta sākumā. Visticamāk, ka tās vispirms tika ievestas Vācijā, bet ir ziņas, ka vispirms tās nokļuvušas Krievijā un tikai pēc tam tās tika piegādātas arī citām lielākajām Eiropas pilsētām.

foto no http://www.noldus.com

Ārējais izskats. Danio ir šaurs un apmēram 4 – 4,5 cm garš ķermenis. Galva, salīdzinot ar spurām, ir neliela. Muguras un anālā spura ir novirzītas uz aizmuguri. Zvīņas ir mazas. Mutes kaktiņos ir manāmi divi mazi ūsiņu pārīši.

Tām piemīt vienkāršs, bet pievilcīgs krāsojums. Uz ķermeņa gaiši pelēkā fona izdalās melnzilas joslas, tās stiepjas no galvas, skarot astes spuru un anālo spuru. Tēviņi slaidāki un nedaudz mazāki par mātītēm. Tēviņiem ir spilgtāka krāsa un uz anālās spuras ir no 1 – 2 svītrām vairāk nekā mātītēm.

Turēšana. Danio Rerio ir pieticīgas zivtiņas, kas vislabāk jūtas barā. Tās var dzīvot pat nelielā akvārijā, tomēr labāk turēt plašā un apmēram 40 – 50 cm garā akvārijā. Akvāriju ir nepieciešams nosegt, jo zivtiņas mēdz izlēkt no ūdens. Arī pret ūdens sastāvu šīs zivtiņas nav prasīgas, tomēr ūdenim jābūt svaigam. Zivju turēšanai nepieciešamā neitrāla ūdens reakcija pH – 7,0, temperatūrai jābūt +18 – 30 °C, tās pat pacieš temperatūras pazemināšanos līdz +15 °C, tomēr vislabāk jūtas, ja ūdens ir +22 – 24 °C silts.

Akvārija stūros ir jābūt augiem, tādiem, kā valsinērija, kabomba un citi. Akvārija vidusdaļā ir jāatstāj brīva vieta peldēšanai, kā arī zivju barošanai. Citi autori iesaka, lai akvāriju nedaudz apspīdētu saule, jo šādi zivtiņu krāsa ir daudz pievilcīgāka.

Barojas šīs zivtiņas ar jebkura veida dzīvo barību, kā arī ar dažādu veidu sausajām un mākslīgajām barībām, kuras tās ķer ūdens vidējos un augšējos slāņos.

foto no www.biol.unt.edu

Pavairošana. Dzimumgatavību Danio Rerio sasniedz 3,5 – 6 mēnešu vecumā, atkarībā no tā cik pilnvērtīgi tās barotas. Šīs zivtiņas ir vienkārši arī pavairot, turklāt jebkurā gada laikā. Tēviņus un mātītes uz dažām dienām atdala dažādos akvārijos, ieteicams, lai akvārijā būtu vismaz 15 – 20 litru ūdens, bet temperatūra 24 – 26°C robežās, turklāt svarīgi ir tos kārtīgi barot ar sīkiem trīsuļodu kāpuriem un dafnijām. Tēviņus ieteicams turēt akvārijā, kura temperatūra ir 2 – 3 grādus augstāka, nekā kopējā akvārijā. Kad tēviņi sāk dzenāt viens otru, cīnīties savā starpā un izplest spuras, viņi ir gatavi nārstam. Mātītes gatavību nārstam iespējams noteikt pēc vēdera. Mātītēm, kurām ir nobrieduši ikriņi, vēders ir kļuvis resnāks ne vien tā priekšējā daļā, bet arī aizmugurējā, pie anālās spuras daļas. Nārstam var nodalīt pāri, tomēr labāk vienu mātīti un divus tēviņus.

Par nārsta vietu ieteicams izmantot mazus un garus akvārijus, kuru tilpums ir apmēram 5 – 12 litri, ūdens augstumam jābūt apmēram 15 cm.

Uz gultnes novieto nārsta režģi (tīkls, caur kuru izkrīt ikriņi), kā arī ieliek dažus sīklapainus augus. Nārsta akvārijā ūdeni iepilda no tīra akvārija, turklāt svarīgi, lai ūdens tiktu filtrēts. Var protams ieliet arī svaigu, bet nostādinātu ūdeni. Ūdens cietumam lielas nozīmes nav, aptuveni pH 7,0, bet temperatūrai jābūt +23 – 26°C, noteikti ir nepieciešama ūdens airācija.

Vaisliniekus (2 – 3 tēviņus un vienu mātīti) nārsta vietā ievieto vakarā, nodzēš gaismu un ieslēdz sildītāju, lai līdz rītam temperatūra būtu pacēlusies par 3 – 6 C. Ūdens temperatūrai ir jābūt +25°C, lai gan daudzi akvāristi uzskata, ka danio var nārstot pat pie zemas + 17°C temperatūras. Pa nakti zivtiņas pierod pie jaunās mājvietas, un nārsts parasti sākas no rīta, kad akvārijā sāk parādīties gaisma un augi sāk “ražot” skābekli.

Zivtiņas šaudās pa akvāriju. Tēviņi nepārtraukti seko mātītei un cenšas iesist tai pa vēderu. Drīz vien mātīte nogurst un nokļūst tēviņu “apskāvienos”, tēviņi ar veiklām kustībām no mātītes izsit ikrus, kurus pēc tam nekavējoties aplaista ar pieņiem. Ikru nēršana vai precīzāk ikru izsišana notiek ar nelieliem pārtraukumiem, kas ilgt apmēram piecas minūtes. Parasti nārsts ilgst apmēram stundu. Iznērsto ikru skaits ir atkarīgs no mātītes izmēriem un gatavības nārstam, parasti to skats svārstās no 50 – 400 ikriņiem.

Uzreiz pēc nārsta vaislinieki no akvārija ir jāizņem, jo vaislinieki ikrus labprāt apēd. Pēc vienas vai divām nedēļām nārsts ir jāatkārto, jo savādāk nākamie ikriņi mātītes vēderā pārgatavosies un tad mazuļi neizšķilsies, ir pat dzirdēti gadījumi, ka mātītes atsakās nērst ikrus. Viena mātīte pēc kārtas var nārstot 5 – 6 reizes.

Kāpuriņi izšķiļas pēc 36 - 48 stundām. Pirmās 2 – 3 diennaktis mazuļi karājas pie augu lapām vai pie stikla, pēc tam tikai sāk peldēt un baroties. Par starta barību noteikti ir jāuzskata infuzorijas vai cieti vārītas olas dzeltenums. Pēc dažām dienām mazuļus var pārvietot uz lielāku akvāriju un piedāvāt mazajām zivtiņām “dīķu putekļus”. Mazuļi aug ātri, to krāsas parādās apmēram pēc mēneša, bet dzimumgatavību tie sasniedz 3 – 4 mēnešos, ja mazuļi ir auguši pie zemas ūdens temperatūras, tad to attīstība var ieilgt.

Labus pēcnācējus var iegūt gan no vairākiem vaisliniekiem, gan arī no viena pāra, tiesa gan šādā gadījumā apaugļoto ikriņu būs krietni vien mazāk.

Bieži vien uz nārstu noliktā mātīte ielien starp ūdensaugiem un nemaz nereaģē uz tēviņa aplidošanu. Tas liecina par to ka ikri vēl nav nobrieduši vai arī tie ir pārgatavojušies. Jebkurā gadījumā vaislinieki ir jāatstāj nārsta akvārijā uz dažām dienām un kārtīgi jābaro. Ja arī pēc tam nārsts nav sācies un mātītes vēders nav ļoti liels, viņš no akvārija ir jāizņem uz pāris dienām un atkal kārtīgi jābaro.

Savukārt ir gadījumi, kad bez cilvēka uzmanīgas iejaukšanās iztikt nevar. Mātītei ar lielu vēderu, kas atsakās nārstot, ir jāpalīdz. Vispirms vaisliniece ir jānoķer, tad jāietin mitrā lupatiņā un viegli jāsaspiež turot to starp lielo un rādītājpirkstu un jāizspiež ikri. Ja operācija ir noritējusi uzmanīgi, bez steigas, tad pēc 4 – 5 dienām tā atkal varēs dot pēcnācējus.